Saruna ar uznemeju, bijušo Rigas ebreju kopienas vaditaju Grigoriju Krupnikovu.
– Ebreji un vacieši ir Latvijas minoritates, kuru skaits, atškirigos veidos un apstaklos, salidzinajuma ar pirmskara periodu ir dramatiski
samazinajies. Tomer ebreju kopiena musdienu Latvija – viena no organizetakajam, sabiedriskaja dzive un politika pamanamakajam. Kads
tam skaidrojums?
– Ta ir tradicionala
dzivotspeja. Ebreju diaspora trimda jau dzivo vairak neka
divus tukstošus gadu, un tas laikam ir radijis zinamu imunitati jeb izdzivošanas spejas. Speju pat nelielam kopienam izdzivot citas valstis – ne sava zeme.
– Latvijas ebreju kopienu
skaitlisks sarukums skara vel 90. gadu sakuma. Tas tagad
apstajies?
– Tas sen jau praktiski
apstajies. Pedejais dramatiskais sarukums bija 1989.–1991. gada, kad saka krist dzelzs aizkars. Toreiz neviens vel galigi nezinaja,
kas notiks rit vai parit: vai atkal iebrauks tanki un atgriezisies
komunistiska vara vai mes iesim uz neatkarigu Latviju. Neviens
nezinaja, ka beigsies janvara un augusta dienas. Tapec cilveki – un ne tikai no Latvijas, bet ari no parejam PSRS dalam un ne tikai ebreji – visi, kas vien vareja, laidas projam, jo nezinaja, kas vinus sagaida rit.
– Izstade Latvijas ebreju
kopiena: vesture, tragedija un atdzimšana jau apcelojusi vairakas pilsetas. Ka ta noverteta?
– Izstade atstaj lielu
iespaidu, jo cilvekiem varbut mazpilsetas ir maz informacijas,
kas notika ar ebreju kopienu. Ari par to, kada bija ša kopiena starpkaru jeb pirmas republikas laika, ko ta darija un cik liela bija,
kas notika 1941. gada 14. junija un nacistu okupacijas gados:
3,5 tukstoši lopu vagonos aizbrauca uz Sibiriju, bet nepilni 80 tukstoši tika iznicinati tepat Latvija.
– Rigas ebreju vidusskola
bija viena no pirmajam tada tipa skolam bijušaja Padomju Savieniba. Ka ta attistijusies? Kada tas loma ebreju identitates
saglabašana?
– Toreiz ta bija pati
pirma ebreju skola, kura tika atverta 1989. gada 1. septembri.
Vel nezinajam, cik vecaku gribes vest savus bernus.
Tagad ta ir akrediteta vidusskola,
kura atrodas divas ekas un kura macas vairak neka trissimt
bernu. Skola ir pilniba ieklavusies bilingvalaja procesa.
Latvijas ebreju lielaka dala bija iznicinati, peckara perioda
Latvija un Lietuva iebrauca ebreji no citam padomju republikam,
jo šeit, Baltija, valstiska antisemitisma limenis bija krietni zemaks neka, teiksim,
Ukraina vai Leningrada. Lielai dalai šo cilveku dzimta valoda bija krievu valoda. Pašlaik pec Ronalda Laudera iniciativas ir izveidots fonds, kurš Centralaja un Austrumeiropa cel un uztur ebreju izglitibas institucijas. Vinš jau uzcelis skolas Krakova, Budapešta, Berline, pašlaik tuvojas nobeigumam musu sarunas ar Laudera kungu par jaunas skolas ekas
celtniecibu Riga. Pilsetas dome ir apsolijusi pieškirt zemes gabalu. Pašlaik pamatskola atrodas Dzirnavu iela, bijušaja ebreju pamatskola, eka ir drausmiga stavokli, kamer vecakas klases ir Jugla.
– Pirms dažiem
gadiem Latvijas Universitate tika atklats Judaikas centrs,
darbojas Rigas ebreju kulturas centrs, atguts Rigas ebreju
kopienas nams Skolas iela 6. Vai visam šim kulturas un izglitibas iestažu tiklam ir ari kads koordinators?
– Riga darbojas 13 lidz
15 ebreju organizacijas un institucijas. Ta ir ebreju skola,
ebreju slimnica, muzejs, veteranu organizacija, socialas
palidzibas organizacija, jaunatnes centrs, kulturas centrs,
biblioteka. Visas tas apvienotas Rigas ebreju kopienu. Ta
atrodas Skolas iela 6, kur atrodas ari dokumentacijas centrs
Ebreji Latvija un vairakas jau minetas organizacijas. Šaja kopiena ietilpst ari ebreju slimnica Bikur Holim Maskavas iela un ebreju
skola. Ši slimnica ir neatkarigu juridisko personu ipašums, vieniga ebreju slimnica bijušaja komunistiskaja Eiropa, kura musu kopienai ir atdota ar specialu Saeimas lemumu.
– Tas notika…
– Redziet, ir vel viena
problema, saistita ar ipašuma atdošanu. Saskana ar Latvijas likumiem ipašumus atdod religiskam, bet ne sabiedriskam organizacijam. Ar ebrejiem viss ka
vienmer ir mazliet citadak. Ebrejiem normala kopiena, kada
ta bija pirmskara Latvija, strikts dalijums starp religiskam
un sabiedriskam organizacijam, gandriz nebija iespejams.
Tas pats attiecas uz slimnicu Bihur Holim: it ka butu medicinas
iestade, bet taja bija neliela sinagoga, košera virtuve, tur pec religiska rituala apgraizija puišus un tas cilvekus pec religiska rituala apglabaja. Tas pats bija veco laužu patversme Pernavas iela 70, kur ari bija neliela sinagoga.
– 90. gadu vidu izdotaja
Leo Dribina gramata Ebreji Latvija rakstits: «Starp Latvijas valsts institucijam un Rigas ebreju kopienu nav domstarpibu jautajumos
par ebreju minoritates stavokli un perspektivu Latvija.» Vai to var teikt ari šodien?
– To var teikt par visiem
neatkaribas gadiem. Tiri dabiski izveidojas, ka ebreju kopienas
atjaunošana noriteja gandriz paraleli atmodas sakumam. 2. junija ir Radošo savienibu plenarsede Kongresu nama, un julija sakuma grupa ebreju sanak kopa
un izlemj atjaunot ebreju kopienu Latvija. 8. oktobri sakas
pirmais Tautas frontes kongress un oktobra otraja puse – ebreju kopienas dibinašanas kongress.
Ja paskatas uz fotografijam ebreju
muzeja, piemeram, pirma liela manifestacija Daugavas krastmala,
blakus Latvijas sarkanbaltsarkanajam karogam redzam ebreju
kopienas karogu. Kopiena pilniba atbalstija Tautas frontes
darbibu un Latvijas centienus pec neatkaribas. Ko vareja,
darija no savas puses, piemeram, piepulcinot Amerikas ebreju
organizaciju atbalstu. Ari tagad tam, lai Latvija iestatos
NATO, loti aktivu atbalstu izteica Amerikas ebreju komiteja,
kas ir viena no ietekmigakajam ASV organizacijam.
– Taja paša
laika Simona Vizentala centrs apsudz Latviju par «nepietiekamiem un nesekmigiem centieniem izmeklet nacistu kara noziegumus». Latviešos tas nevilus rada domu, ka tadi cilveki ka Zurofa kungs apzinati vai neapzinati
tiecas ebrejus ar tiem sanaidot.
– Ne es ka bijušais
Rigas ebreju kopienas priekšsedis, ne ebreju kopiena nevar atbildet par to, ko dara Zurofa kungs. Tapat ka
jus laikam nevarat atbildet par to, ko dara Rubika kungs.
Ja, mes abi ar Zurofu esam ebreji, un jus ar Rubiku – etniskie latvieši. Vai jus gribetu atbildet par vinu vai ari Viktoru Alksni? Tacu ne. To, ka šaja jautajuma nepiekritu Zurofa kunga pozicijai, esmu vairakkart teicis publiski.
Tas pats tikko notika Igaunija, kur ebreju kopienas priekšsedetaja Cila Lauta naca klaja ar protestu pret Zurofa aktivitatem. Manuprat,
vinš dara nepareizi, degradejot to ideju, kura it ka ir vina darbibas vadmotivs.
Vispar neuzskatu, ka pastav kolektivas vainas jedziens: tas
ir Stalina un Hitlera laika izdomajums. Ir individualie noziedznieki,
nevis kolektiva vaina.
Taja paša laika
neviens Zurofa kungam nevar aizliegt izteikt to, ko vinš grib paust. Vienigais – mes varam diskutet par to, ka katrs pret vina aktivitatem izturamies.
– Bija ari latvieši
ebreju glabeji, pazistamakie Žanis Lipke, Arturs Kruminš un citi. Vai, jusuprat, šie vardi pietiekami labi zinami ka ebrejiem, ta latviešiem?
– Latvija dzivojošie
ebreji par to zina. Mums ir muzejs, taja ir saraksts. Katru
reizi, kad ebreju glabejiem pienak kartejie diplomi un medalas
no Jad Vašem, no Izraelas valsts, notiek publisks sarikojums. Protams, medalas tagad galvenokart
pasniedz glabeju pecnacejiem. To zina, to atspogulo. Jau
90. gadu sakuma atgadinaju, ka ir divas cilveku grupas, par
kuram Latvija praktiski neruna. Vieni – ebreju glabeji, sakot ar Žani Lipki, bet otri – pretestibas kustiba ar Konstantinu Caksti priekšgala. Ko zinaja par Centralo padomi lidz bridim, kad izveidojas pieminekla iniciativas
grupa? Bet tieši šadi cilveki ir Latvijas slava, humanisti un demokrati šo vardu augstaka nozime. Lipkem ir piemineklis Meža kapos, bet ir doma izveidot vinam vel lielaku memorialu.
– Viena no lielakajam
ebreju kopienam Latvija ir Daugavpili, kur vesturiski (1897.
gada – 46,5% iedzivotaju) tas ipatsvars bijis visai ieverojams. Tur ir ebreju režisora un antifašista Mihoelsa iela, Riga ir Jeruzalemes iela. Škiet, kopiena nevar sudzeties ari par pašvaldibu pretimnakšanu?
– Domaju, ka Latvijas
ebreju kopienai kopuma ir loti konstruktivas attiecibas ar
Latvijas varas iestadem visos limenos. Protams, ne visi jautajumi
ir atrisinati, ne visam pietiek naudas. Gribas atcereties,
ka pern paraleli Vilnas desmitnieka sanaksmei Bukareste notika
ari Amerikas ebreju komitejas paralels pasakums, pulcinot
NATO kandidatvalstu kopienu vaditajus. Izdeva brošuru par katru kandidatvalsti. Tur šis komitejas atzinums par ebreju situaciju Latvija bija visnotal pozitivs. Var
iebilst: ne viss ir ideali un rozigi. Var paradities cilvekus
aizvainojošs raksts žurnala Kapitals, var atsaukties uz kadu izdeveja Gardas izteikumu. Dažkart iznak stulbas situacijas ka, piemeram, ar atjaunoto memorialu Rumbula. Svarigakais,
ka nav principialu pretrunu.
Tagad vairak neka puse ebreju kopienas
ir pilsoni, 1995. gada bija tikai 44,7 procenti. Bez Rigas
un Daugavpils ebreju kopienas darbojas Liepaja, Jurmala,
Ventspili, Jelgava, Jekabpili, Rezekne, Ludza. Tas apvieno
Latvijas ebreju kopiena un Draudžu padome.
– Jums ir vizija par
Latvijas ebreju kopienas nakotni?
– Es to redzu pa vidu
Stokholmai un Kopenhagenai. Pirmaja ir lielaka ebreju kopiena,
otraja – mazaka. Labi organizeta, aktiva, atverta un integreta valsts strukturas. Piemeram,
Danijas bijušais virsrabins Bens Melhiors bauda visdzilako danu tautas cienu
________________________________________________________________________ | 
