Zurofs nepalidz patiesibai, vinš to sadulko
Dainis LEMEŠONOKS

Nu jau par ikgadeju tradiciju pavasara vestnesi Latvijai ir kluvuši Efraima Zurofa izteiktie apvainojumi. Simona Vizentala centra Jeruzalemes nodalas hiperaktivais vaditajs centigi tos sagatavo, lai pieskanotu 16. marta notiekošajiem atceres pasakumiem.

Nu jau par ikgadeju tradiciju pavasara vestnesi Latvijai ir kluvuši Efraima Zurofa izteiktie apvainojumi. Simona Vizentala centra Jeruzalemes nodalas hiperaktivais vaditajs centigi tos sagatavo, lai pieskanotu 16. marta notiekošajiem atceres pasakumiem. Varbut mes paši, Latvijas sabiedriba, esam pie ta vainigi, sava laika sabistoties no savas pagatnes fantomiem un saskatot šaja vira kartejo revidentu no galvaspilsetas.

Efraims Zurofs sava velme atrast vel kadu kara noziegumu, lai sarikotu vina paraugpravu, klust arvien histeriskaks. Par vina ienaidniekiem klust ne tikai jebkurš baltietis vai austrumeiropietis, bet ari ietekmigu ASV ebreju organizaciju vaditaji, kuri nevelas uzskatit, ka kadai tautai ir jauzvel kolektiva un mužiga vaina par tai piederigu neliešu izdaritajiem noziegumiem. Škiet, parmerigi moralizejošais nacistu regu mednieks driz var klut par persona non grata savu tautiešu vidu, jo vina izdaribas, graujot Vizentala centra agrako reputaciju, izskatas drizak ka antisemitiska provokacija.

Kuluaros ne reizi ir dzirdeti apgalvojumi, ka tieši musu sakotneja bijiba un pretimnakšana ir smagi atspelejusies – neesam laikus sapratuši, ka Zurofs nav nekas vairak ka nevalstiskas organizacijas menedžeris, kurš ar dažadam demonstrativam akcijam cenšas piesaistit ziedojumus. Un kuram finansejuma meklejumu amoka radusies parlieciba, ka latvieši ir kaleju un araju tauta, ko pavisam viegli var izsmeret pa sienu.

To, kadu attieksmi ir pelnijušas Zurofa aktivitates, pirma apjedza Igaunija, kuras ietekmigakie laikraksti ir atsacijušies publicet Simona Vizentala centra izludinatas operacijas Pedeja iespeja reklamas – aicinajumus zinot par ebreju šavejiem, lai sanemtu desmittukstoš dolaru atlidzibu. Turklat tas notika pec Igaunijas ebreju kopienas un organizaciju vadibas kategoriska luguma. Jo ta teksts – sludinajuma visi Igaunijas iedzivotaji apsudzeti sadarbiba ar nacistisko Vaciju – var izraisit etnisko naidu un ir pretruna ar valsts likumiem.

Latvija šomenes vienigi Kurzemes vards atteicas publicet Zurofa asinsnaudas piedavajumu, daži citi rajonu laikraksti to jau ir nodrukajuši. Iespejams, baidoties, ka atteikums iesaistis tos nepatikamos skandalos vai radis Latvijai starptautiskas problemas. Tomer simptomatiski, ka valsts lielakajiem laikrakstiem šis reklamas vairs vispar netiek piedavatas. Jo avizes to publicešanu pagajuša gada noverteja ka kludu, ko neatkartos.

Butu maldigi apgalvot, ka igauni savas minoritates nesatu uz rokam. Attiecibas nebut nav idealas. Valsts naturalizacijas politika ir liberalaka, nepilsoni var velet pašvaldibas, ir akcepteta mazakumtautibu konvencija, tomer neteikšu, ka Igaunija butu pilniba izskausts sadzives antisemitisms. Ari Pernava privati celtais piemineklis «visiem Otra pasaules kara dalibniekiem», kura nez kapec attelots tikai vacu forma terpts virs ar šmeiseru rokas, diez vai veicina sabiedribas saskanu. Tacu Igaunijas ebreji uzskatija par savu pilsonisko pienakumu novest Zurofu, ka vinš pats atzina, «šoka».

Kapec tik atškiriga ir Igaunijas un Latvijas lidzšineja nostaja pret Zurofa aktivitatem, centos noskaidrot, uzklausot problemas padzilinati parzinošu cetru cilveku atbildes uz šadiem jautajumiem:

1. Kapec, jusuprat, Igaunijas ebreju kopiena tik krasi solidarizejas ar savu valsti un versas pret lidztautieti Zurofu? Kadu škeršlu del Latvijas ebreji nespej vai nevelas rikoties lidzigi?

2. Ka jus vertejat kampanu Operacija: Pedeja iespeja? Kadi varetu but ieguvumi no tas istenošanas?

3. Ikgadejas kaislibas ap 16. martu – ieklaušana pieminamo dienu saraksta un svitrošana no ta, ielu gajieni, to atlaušana vai aizliegšana, bijušo karaviru tikšanas, raksti prese un diskusijas par legionu, kolaboraciju un kara noziegumiem – gadu gaita piedzivo savdabigu attistibu. Ka ši evolucija ietekme Latvijas starptautisko reputaciju; ka – Latvijas ebreju attiecibas ar savu valsti?

LU profesors Aivars Stranga:

1. – Igaunijas ebreju kopiena ir ipatneja, salidzinot ar tautiešiem Latvija un Lietuva. Pirms kara ta bija loti maza, tikai cetri tukstoši cilveku, turklat visbagataka Baltijas valstis un ar loti mazu komunistu ipatsvaru, loti lojala Igaunijai, pat ar lielu tendenci asimileties (atškiriba no Latvijas). Igauniju vacieši iekaroja 1941. gada augusta beigas, tadel tris tukstoši izglabas un atgriezas valsti. Lielu dalu Latvijas ebreju kopienas veido cilveki no vecajam republikam, kas skata notikumus padomju priekšstatos. Un vinu padomju mentalitati vel uzkurina tadi cilveki ka Pliners un Cilevics, kuri uzvedas ta, it ka te butu sovjetu imperijas nomale. Daudziem latviešiem tas rada priekšstatu, ka tadi ir visi ebreji.

Negribu teikt neko sliktu, bet Igaunijas ebreju kopiena ir mazak padomiskota. Man nav tiesibu jaukties Rigas ebreju kopienas lietas, bet uzskatu, ka ta bija kluda – padarit tas telpas par Zurofa tribini, kur izteikt nepatiesas apsudzibas, ka pa ielam staiga simtiem kara noziedznieku. Zurofs ka privatpersona var sludinat, ko vien velas – ja valsts vinu šeit ielaiž, kopienai no tadam lietam butu janorobežojas, jaapzinas, ka Latvija ir briva valsts, kas aizstav ebreju intereses, un vini nedrikst pielaut tas apmelošanu. Valsts vara ir bijusi pretimnakoša ebreju kopienas vajadzibam. Ja pret šadu valsti ir pretenzijas, tad es nezinu, ko teikt…

2. – Nebus nekadu ieguvumu. Pat ne vestures apzinašana, tikai skandals. To jau liecina Zurofa uzvediba, ka vinš zinatniska konference atlaujas blaut uz cilvekiem no Baltijas valstim un no Polijas.

Ja, kara noziedznieki ir jatiesa, lai cik ari vini butu veci. Tas ir princips, bet prakse ir citadi. Kononova partizani, atriebjoties par okupantu zveribam, sadedzinaja sievieti devitaja grutniecibas menesi, bet Krievija uzblauj, un tiesa atcel spriedumu. Viena noziedznieka tiesas pravu nedrikst parverst par visas nacijas apkaunošanu. Tad jau ari mes varetu meklet, kas isti parakstija deportaciju rikojumus Latvija – zinam, ka tikai cetri, bet tris no viniem bija ebreji. Un varbut, piemeram, Zjama Krivickis, kas parakstija sešu tukstošu cilveku sarakstu, vel ir dzivs un kaut kur staiga pa ielam.

Ir vajadziga akademiska pieeja, zinatniska petnieciba, un prezidentes izveidota vesturnieku komisija pie ta strada. Ja petijumi patiešam atklas, piemeram, joprojam nepieradito apgalvojumu, ka ebreju slepkavošana dažreiz ir notikusi ka latviešu pašu iniciativa, šads fakts noteikti tiks atzits, lai cik nepatikami tas butu. Lietuva iesakta tiesa, kad apsudzetais nomira cietuma, jau pieradija, ka paraugprocesi tikai apgrutina vesturiskas patiesibas noskaidrošanu.

3. – Vecajiem legionariem ir vairak saprata neka tiem, kuri vienu dienu par viniem jusmo, bet otru dienu kaunas. Nepieminet kritušos butu barbariski un pret kristietibu, tikai ir jaapzinas, kada veida to darit. Manuprat, aizlugums ir daudz svetigaks par ielu gajienu, kuram piebiedrojas visadi lidzskrejeji – tie, kam nav nekada sakara ar Volhovas purviem vai Kurzemes katlu. Tie, kuri blaustas tikai tadel, ka jutas neapdraudeti.

Ka 16. marta notikumi varetu ietekmet, piemeram, Latvijas un NATO liguma ratifikaciju ASV Kongresa? Tur ir politiki, kas nav izlemuši; vinus 16. marts var ietekmet – vel viens ariškigs ielu gajiens, un vini nobalsos pret. Amerikaniem gruti iestastit, ka bija sliktie nacisti un labie nacisti, un mes nepanaksim attieksmes mainu vienalga ar kadu parliecinašanu.

Jaunais laiks generalsekretars Grigorijs Krupnikovs:

1. – Latvijas ebreju kopiena ir pazinojusi, ka tai nav neka kopiga ar Zurofa aktivitatem. Uzskatu, ka ta ir pietiekami skaidra nostaja.

2. – Ši akcija ir amorala. Merkis, ko Zurofs megina sasniegt, ir cels. Tapat ir jatiesa Stalina cilveki, kuri slepkavoja un izsutija. Tacu vispirms vainu vajag juridiski pieradit, nevis metaties ar tukšiem apvainojumiem. Piedavat naudu par stucišanu šados gadijumos ir amorali.

Zurofam tiek veltita parak liela uzmaniba. Neadekvati liela. Vinš ir vienas nevalstiskas organizacijas parstavis, Skalš un runigs. Musu reakcija vinam ir ka bezmaksas reklama. Pielauju, ka varbut ir kads, kas ir jatiesa – vienalga, cik slims vai vecs, Kalejs vai Farbtuhs. Ja, labums varetu but tad, ja paraditos pieradijumi par slepkavam. Bet Zurofa kampana neko nav devusi. Ta ir ne tikai amorala, bet ari neefektiva.

3. – Vienalga, ar 16. martu vai bez ta, ebreju kopiena ir lojala Latvijai. To apliecina valsts vesture. Ebreju kopienas karogs plivoja manifestacijas Daugavmala, kopiena ir atbalstijusi Tautas fronti un tagad palidz Latvijai virziba uz NATO. Amerikas ebreju komiteja, lielaka ebreju organizacija ASV, noteikti atbalsta Latvijas un NATO liguma ratifikaciju – un ta neko tadu nedaritu bez konsultacijam ar musu kopienu.

Augstu vertejama ir pašu legionaru nosverta attieksme – tas, ka vini pavadija 16. martu pagajušaja gada un ka iecereja šogad, loti uzlaboja Latvijas telu. Ipaši Amerika un aprindas, kuram jalemj par NATO liguma ratifikaciju.

Protams, 16. marts Latvijas ebrejiem liek saspringt. Ta ir reakcija uz uniformu, kada terpti cilveki – un ir vienalga, kadas tieši tautibas! – nogalinaja vinu tuviniekus, draugus, tautiešus. Jo, ko justu Kolimas legeri pardzivojušais, ieraugot NKVD formu? Ir tikai normali, ja tiek rikots dievkalpojums, godinata kritušo cilveku piemina. Bet tikai ne svinešana un dižošanas…

Arkadijs Suharenko, Rigas ebreju kopienas priekšsedetajs:

1. – Visus jautajumus, kas saistiti ar Igaunijas ebreju kopienas poziciju, vajadzetu uzdot konkreti Igaunijas ebreju kopienai.

2. – Uzskatu, ka nacistiskos kara noziedzniekus ir nepieciešams meklet. Šaja gadijuma nedrikst but nekadu noilguma terminu. Tiem, kas nogalinaja neaizsargatus mierigos iedzivotajus tikai vinu ticibas un tautibas del, par saviem noziegumiem jasanem sods. Un tas, kurš ir izvairijies no soda, nedrikst nekad justies drošiba un domat, ka vinam ir izdevies sausam iziet no udens.

Vienlaikus es uzskatu, ka Jefima Zurofa metodes un darbibas stils ir neetisks un nepielaujams. Rigas ebreju kopiena un es ka tas priekšsedetajs neatbalstam šo Zurofa kunga darbibu.

3. – Kas attiecas uz 16. martu, esmu vispar pret to, ka šo dienu atzime jebkada veida. Uzskatu, ka šaja sakara nevajadzetu but nekadiem gajieniem. Protams, šadas parades kaite Latvijas starptautiskajam prestižam.

Latvijas ebreji ir un bus savas valsts Latvijas sastavdala. Turpmak integracija turpinasies, vertisies plašuma un klus arvien dzilaka. Šodien ebreju kopienai ir loti laba, cieša sadarbiba ar Latvijas valsti un tas vaditajiem. Mes pastavigi no vinu puses jutam lielu atbalstu un patiesu ieinteresetibu. Un 16. martam nav nekadas ietekmes uz attiecibam starp Latvijas ebrejiem un Latvijas valsti.