| |
"Galvenais nacistu mednieks" gribeja satikt "holokausta petnieci" Larisu Grekovu, kas bija gatava liecinat par kadreizeja Bauskas maiznieka, nu
jau Kanada miruša Karla Bražus saistibu ar holokaustu, un kartejo reizi paust sašutumu par Latvijas prokuraturas kutrumu nacistisko noziedznieku medibas. Pusotru
stundu gara saruna ar Efraimu Zurofu notika pec tam, kad
vinš bija atgriezies no Bauskas.
— Ko jus Bauska uzzinajat?
— Es
gribeju redzet aculiecinieku, pareizak sakot, informatoru,
kurš bija saticis holokaustu pardzivojušus cilvekus. Tacu es uzzinaju ko citu. Prokurore Vija Popova, kam vajadzeja uzklausit
Grekovas liecibas, ir sacijusi, ka vina, sniegdama informaciju
Vizentala centram, kompromite Latviju. Tas nozime, ka izmeklešana nav bijusi nopietna, un ta ir zime, ka situacija šaja zina Latvija ir loti slikta. Tas negativi atsauksies uz jums, jo rada, ka
nacisma noziegumi netiek izmekleti. Es nesaprotu, kas isti
Latvija notiek! Protams, Grekovas meita nav holokausta petniece,
bet dzivo privatizeta maja un vinas dzives apstakli nav labi.
Tacu Grekova ir dzirdejusi par to, kas Bauska noticis holokausta
laika, un vina nolema atsutit man šo informaciju. Ja, vinai ar holokaustu tiešas saskares nav bijis, bet vina par to ir dzirdejusi no diviem cilvekiem, kas
pardzivojuši holokaustu. Tacu informacija bija loti ticama un pelna rupigu izvertešanu, bet tapec jau vinu nevajag uzskatit par Latvijas ienaidnieci.
— Bauska tacu dzivo holokausta petnieks Urtana kungs, kurš ir savacis patiesi nopietnu informaciju un faktus par to, kas toreiz notika.
— Ne,
ne, runa ir par to, ka, ja Grekova patiešam butu aculieciniece, tad vina man ari teiktu, ka ir redzejusi holokaustu savam
acim, tacu te ir citi apstakli. Te ir runa par Karli Bražus, kurš tagad Kanada ir miris, un to, ko dara Latvijas varas iestades holokausta izmeklešanas laba.
— Vai jus, Zurofa kungs, tiešam ticat, ka šeit, Latvija, ir palicis vel kads nesodits holokausta istenotajs?
— Protams,
ticu, lai gan daudzus izsekoja VDK un vini pec tam tika soditi.
Mana specialitate ir vesture, un es ipaši
interesejos par holokaustu. Tam esmu veltijis ilgu laiku un zinu, ka šaja valsti ir nogalinati tukstošiem vietejo ebreju un tie ebreji, kas uz Latviju tika atvesti. Zinu ari to, ka
Araja komanda brauca uz Baltkrieviju un Poliju un darija to pašu. Padomju vara par šiem noziegumiem daudzus notiesaja, bet dažiem tomer izdevas paglabties no soda, jo vini aizbega uz Australiju, ASV, Kanadu
un citam valstim. Es nedomaju, ka tie ir tukstoši vai simti, bet daži noziedznieki tomer ir paglabušies, un nav pietiekama iemesla, lai vinu nodarito nevaretu pieradit un notiesat
Latvija, zem Latvijas karoga un to daritu latviešu tiesnesis latviešu valoda. Tas butu loti pamacoši ne tikai Latvija vien.
Mans uzdevums ir nevis kert, bet palidzet atrast un uzradit noziedzniekus,
jo es neesmu nedz policists, nedz izmekletajs, bet vesturnieks, kuram rup,
lai noziedznieki tiktu notiesati. Ja jus domajat, ka es to daru tikai Latvija
vai Lietuva, tad ta tas nav. Tikpat aktivi darbojos Horvatija, Australija,
Venecuela, Zviedrija, Skotija pat Islande un Jaunzelande. No Latvijas došos
uz Rumaniju.
— Vai nejutat, ka laiks ir jusu pretinieks?
— Pienemsim,
ka kads ir noslepkavojis jusu mati. Ir pagajis 50 un pat
vairak gadu, bet cilveks, kurš to ir izdarijis, dzivo, piemeram, Jelgava un savos 85 gados ir vel pie labas
veselibas, iet uz tirgu, uz peldbaseinu, rosas pa darzu un
ciemojas pie saviem mazberniem. Tacu es zinu, ko vinš ir izdarijis, un sev jautaju: kapec vinš dzivo nesodits? Vai tikai tapec, ka vinš nav sodits pirms 50 gadiem? Kada te logika?
Atvainojiet, bet citas valstis kopš 1990.
gada janvara lidz 2003. gada aprilim ir ne tikai atrasts, bet notiesats 21
nacistiskais noziedznieks. Vai tas nav pietiekams arguments?
— Tie, kam bija kads sakars ar holokaustu un kas neaizbrauca uz Rietumiem, padomju
laika tika pietiekami bargi soditi. Turklat ne tikai vini
vien, bet pat vinu gimenes tika izsutitas.
— Mes
par to nerunajam. Tos cilvekus, kas jau reiz ir soditi, mes
nedomajam aiztikt. Pietiek! Mes runajam tikai par tiem, ko
padomju vai cita vara nav sodijusi.
— Diemžel ebreju slepkavu medibas musdienas notiek uz zinama politiska fona, kas spej
aizenot pašu noziedznieku atmaskošanu.
— Klausieties,
es centišos runat, cik vienkarši vien var. Pasaule ir pazistama laupišana, slepkavošana un tamlidzigi. Policija vainigos cenšas nokert, nodot tiesai un ielikt cietuma. Tacu ir ari ideologiska noziedziba,
ko isteno politiskie režimi. Viens no tiem, domaju, sliktakais no visiem bija holokausts. Protams, ari
komunisms bija noziedzigs, bet tas nav tas pats, kas holokausts.
Tas, ka latvieši ir cietuši no komunisma, nenozime, ka viniem nav jatiesa tie, kas bija vainigi holokausta.
Ja latvieši, lietuvieši vai ukraini palidzeja nacistiem nogalinat ebrejus, vini par to ir jatiesa.
Labi, mes varam runat, ka latviešiem klajas gruti tapec, ka komunisti okupeja Latviju. Bet kapec latvieši bija klat, kad tika nogalinati tukstošiem ebreju? Tas vainigos neatbrivo no atbildibas, un vini ir jatiesa. Protams,
tas nav nedz vienkarši, nedz viegli, nedz populari, bet tas ir jadara.
Ticiet man, paies laiks, un jauni demokratiski un liberali domajoši
cilveki nesapratis, ka var dzivot demokratiska sabiedriba un nesodit vainigos
par noziegumiem pret cilveci. Ari tas nebus pareizi, ja cilveki domas, ka holokausts
ir bijusi "zemestrice" vai "tornado" un neviens nav vainigs. Holokausts bija cilveku roku darbs, jo cilveki nogalinaja
cilvekus.
— Vai jums ir daudz domubiedru? Škiet, ka pat ne visi Latvijas ebreji piekrit tam, kada veida jus darat savu darbu.
Protams, nav runa par vainigo atmaskošanu, ja tiešam tadi ir, bet gan, sacisim, holokausta industrializaciju.
— Izstastišu
kadu joku, kas, cerams, izskaidros problemu.
Kads virs nonacis uz vientulas salas jura, kur vinu atrod pec divdesmit gadiem.
Glabeji, protams, interesejas, ka vinš te
visus šos gadus dzivojis. Vini apstaiga salu, un vientulnieks rada: te ir mana maja,
te licis, kura makškereju zivis, te ir sinagoga, kura es ludzu Dievu, bet te, aiz kalna, otra sinagoga. "Mirkliti," prasa glabeji, "bet kapec tev vajadziga vel viena sinagoga?" "Tas ir tapec, ka taja otraja es nekad uz lugšanam neeju." Tas nozime, ka ebreji medz nepiekrist viens otram.
Ir cetri iemesli, kapec cilveki pasaule atbalsta Vizentala centra darbibu.
Pirmkart, ta ir gataviba apzinat nacistiskos noziedzniekus un panakt, lai to
daritu tautas, kuru vidu ir vainigie, un notikušais
tiktu noželots. Otrkart, panakt, lai noziedznieki tiktu soditi. Treškart, ta ir cilveku izglitošana, kas ir holokausts, un, ceturtkart, ta ir restitucija. Pirmais ir visvienkaršakais, jo visi vardos tam piekrit. Otrais posms, lai gan ne tik viegli, ir turpinajies
vairakus gadu desmitus un ir ierobežots laika. Izglitošana, kas bija holokausts, ir svariga nakotnei, bet ta notiek tikai pedejos desmit
gadus. Tikpat svariga ir ebrejiem nolaupita ipašuma atgušana, lai gan pašlaik tas ir loti problematiski.
— Paiet laiks, un nak paaudzes, kam ar notikušo Otra pasaules kara laika nav nekada sakara. Vai jus ka vesturnieks nebaidaties,
ka parak uzstajiga riciba, meklejot noziedzniekus tur,
kur vinu var ari nebut, var radit kaut ko preteju noželai par notikušo.
— Jau
teicu, ka mana riciba nav versta tikai uz noziedznieku atklašanu, bet uz to, lai atgrieztos vesturiskais taisnigums. Tas atgriezisies tikai
tad, kad par holokaustu bus uzrakstita visa patiesiba un
ta klus par izglitibas sistemas dalu. Ja jus sakat, ka mana
darbiba var veicinat antisemitismu, tad es uzskatu par savu
pienakumu darit visu, lai butu mazak antisemitu, bet to var
darit, tikai stastot patiesibu par to, kas ir noticis. Ta
nebus vienigi "propaganda", ka latvieši ir nogalinajuši ebrejus. Jasaprot, ka ta nebija tikai ebreju, bet ari latviešu tragedija. Jus tacu gribat but Eiropa, kur ciena minoritašu tiesibas, un nevelaties, lai kadu dienu saktos latviešu, kristiešu un tamlidzigas vajašanas. Ta nav tikai Izraelas problema vien.
— Kas notika, kad jus ar akciju "Pedeja iespeja" apsolijat desmit tukstošu dolaru premiju par katru uzradito nacistisko noziedznieku? Vai kads to ir dabujis?
— Mes
sanemam zinas ar desmit gadijumiem. Tacu mes sacijam, ka
naudu uzraditajs sanems tikai tad, ja aizdomas turetais tiks
atrasts, pieradita vina vaina un noziedznieks notiesats.
— Ko darisiet, piemeram, pec gadiem pieciem, kad, visticamakais, neviens holokausta
lidzdalibnieks vairs nebus palicis starp dzivajiem?
— Es
ari nedomaju, vai kads no viniem vel bus dzivs. Vizentala
centrs darbojas ASV, Dienvidamerika, Eiropa un Izraela. Jau
tagad musu rupe ir cina pret antisemitismu Rietumeiropa,
Tuvajos Austrumos un citur. Jateic, ka Austrumeiropa situacija
ir daudz labaka, jo šeit nav tik daudz musulmanu.
— Latvija ikdiena ir iespeja sekot tam, ko rada Krievijas televizijas kanali.
Cilveki, redzot, ka rada filmu par to, ka Latvija atdzimst
fašisms, tudal ari atceras par ebreju slepkavošanu un zvana jums.
— Ja
Latvija soditu tos, kuri sadarbojušies ar fašistiem, tadus ka Kalejs, Arajs un citi, Krievija saprastu, ka nekadu simpatiju
pret nacismu te nav. Tacu tiek tiesati vienigi veci komunisti.
Es noprotu, ka toreiz daudzi cilveki, redzedami, kas ir slikti
Latvijai, brivpratigi gaja SS legiona. Kas zina, kada butu
Eiropa, ja kara uzvaretu nacisti. Tacu jus taisat vinus par
nacionalajiem varoniem un atklajat viniem bralu kapus. Es
nezinu, kura demokratiska valsti vel ir valdibas locekli,
piemeram, tik neaptests kulturas ministrs, kurš piedalas SS legiona kapsetas iesvetišana? Vai, piemeram, Holande, kaut kas tads varetu notikt? Ne jau krievi, bet
jus paši, latvieši, to darat.
Klausieties, ja valdiba, kas parstav ari latviešus,
nesoda nacistu noziedzniekus, ko es varu teikt? Bija Škeles, tagad ir Repšes valdiba, bet patiesiba jau nekas pa šiem 12 neatkaribas gadiem nav mainijies. Ja, valdiba atbalsta ebreju kopienas
dzivi Latvija, bet iedot naudu ebreju muzejam nav tas pats, kas tiesat nacistiskos
noziedzniekus.
— Musu puse kapus ar buldozeriem vairs nelidzina.
— Protams,
lielakos vilcienos, ka redzams, doma vairakums latviešu, SS legionari ir upuri, jo dzivoja laika, kad citas izveles nebija. Tacu šie cilveki karoja taja puse, kas ir atbildiga ari par holokaustu, un ar to esmu
pateicis visu
URL: http://vip.latnet.lv/LPRA/zur_dusmojas.htm
________________________________________________________________________ |
