Vizentala centra vaditajs Efraims Zurofs kartejo reizi bija ieradies Riga ar
noluku turpinat musu valsts un tautas apmelošanu pasaules meroga. Neviena valsts, kurai ir kaut cik pašlepnuma vai cienas pret savu tautu, nelautu cilvekam, kurš neparstav nevienu valdibu un kuram nav pieškirts nekads diplomatiskais postenis, iecelot un laut vinam parskatit, cik agresivi
musu prokuratura darbojas, lai nosoditu un pakartu vienu
94 gadus vecu bijušo legionaru.
Mes redzejam, cik cakli Krievija aizstaveja savu pilsoni, kurš tika apsudzets par noziegumiem pret latviešiem, toties musu valdiba un ta saucama prokuratura neuzskata par pienakumu aizstavet
savu pilsoni pret arzemnieku, šaja gadijuma Zurofa apsudzibam uz aizdomu pamata. Mes ari redzejam, cik cakli
zviedri aizstaveja savu dzeraju, kurš sabrauca divas latviešu policistes. Slepkava mierigi dzivo Zviedrija, un nekas vinam vairs nedraud
un ari nedraudes. Kad Zurofs tramdija Konradu Kaleju, musu
prokuratura pargaja vina puse un cakli devas uz Maskavu,
lai tikai vairak meslus varetu izrakt pret Kaleju un pielaizities
Zurofam.
Cik ilgi mes turpinasim but Vizentala centra un ebreju vergi? Mes pašreiz neko vairs nevaram zaudet, nemot vera, ka Latvijas tels arzemes, pateicoties
Vizentala centram, vartas pa gravi dublos, un ar to vel viniem
nepietiek. Vel vairak uzkritošs ir tas, ka vietejie ebreji neaizstav Latviju pret šiem apmelojumiem un nepasarga valsti, kas viniem pieškir dzives veidus, kurus vini nevaretu sasniegt neviena cita valsti. Pašreizejie laiki ir lidzigi laikam pirms Otra pasaules kara, kad Latvija ebrejiem
bija vislabaka dzive pasaule. 1940. g. NKVD iznicinaja trešdalu no latviešu tautas, ieskaitot tukstošiem ebreju, bet šobrid tas nekur netiek minets un ari tas ne, kas notika ar latviešiem pec 1945. gada.
Ne velti vaciešus kuri 1941. gada atbrivoja Latviju no komunistu zveribam, daudzi uzskatija
par atbrivotajiem, nevis okupetajiem. Vienkarša matematika to var pieradit, ja nem vera, cik latviešu iznicinaja komunisti un cik iznicinaja vacieši. Starp 1941. gada juniju un 1944. gada oktobri latviešiem nebija jabaidas no vaciešiem – vienigi tiem, kuri sadarbojas ar komunistiem, kurus vacieši uzskatija par nodevejiem. Neviens nenoliedz, ka tajos laikos ari daudzi Latvijas
ebreji gaja boja, un neviens nenoliedz, ka tos, kuri piedalijas šaja iznicinašana, ir attiecigi jasoda. Tikai ar juridiskiem pieradijumiem, bet ne caur pasaules
mediju tiesam, procesu, kuru ebreji iemacijas veiksmigi parvaldit.
Ta ka namatevs aicinatu tikai draugus savas majas, valdibai jauzvedas lidzigi – ta ka Zurofs nav nekads Latvijas draugs, vinam butu valsts durvis deguna priekša jaaizsledz.
URL: http://latvians.lv/text.php?sid=731
________________________________________________________________________ |