| |
Bauskas iedzīvotāja Larisa Grekova, kura Simona Vīzentāla centram
sniegusi informāciju par Kārli Bražus, kuru centrs tur
aizdomās par dalību civiliedzīvotāju iznīcināšanā Otrā
pasaules kara laikā, tikusi iespaidota no Latvijas Ģenerālprokuratūras
pārstāves puses, piektdien žurnālistiem apgalvoja Vīzentāla
centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs.
Zurofs sūdzējās, ka pēc tam, kad Grekova sniegusi informāciju
centram, pie viņas ieradusies Ģenerālprokuratūras Totalitāro
režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore Vija Popova
un lūgusi parakstīt dokumentu, kurā viņa noliegtu, ka viņas
rīcībā būtu pierādījumi par Bražus līdzdalību kara noziegumos.
Zurofs iesniedzis Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim protesta
vēstuli, un, piektdien tiekoties ar ģenerālprokuroru, šis jautājums
ticis pārrunāts. Pēc Zurofa vārdiem, Grekova arī iztaujāta
par to, vai viņa ir ebrejiete un vai viņas māte bijusi ebrejiete.
Ģenerālprokuratūras pārstāve likusi Grekovai saprast, ka viņas
liecības varētu bojāt Latvijas tēlu, sacīja Zurofs, kurš vakar
Bauskā ticies ar sievieti.
"
Šeit ir runa par Ģenerālprokuratūras pārstāvju attieksmi. Jautājums
ir, vai šī ir persona, kas darbojusies individuāli, vai arī
tas liecina par vispārēju domāšanas veidu. Mēs uz to raugāmies
dziļā nopietnībā. Acīmredzami attiecībā pret tādu valsti kā
Latvija, kas kopš tās neatkarības atgūšanas nav notiesājusi
nevienu nacistisko kara noziedznieku, var pastāvēt bažas, ka
šis gadījums liecina par kaut ko vairāk kā tikai individuālu
rīcību," sacīja
Zurofs.
Tikšanās laikā ar ģenerālprokuroru Zurofam gan darīta zināma
Latvijas puses gatavība šo gadījumu izmeklēt. Ģenerālprokuratūra
jau esot izmeklējusi Popovas rīcību un secinājusi, ka viņa
pārkāpusi tiesisko procedūru un rīkojusies neētiski. Pēc Zurofa
teiktā, tuvāko trīs nedēļu laikā Ģenerālprokuratūra izvērtēs
Popovas rīcību un viņu attiecīgi sodīs.
Kā žurnālistiem sacīja Zurofs, pats Kārlis Bražus mira 1995.gadā
Kanādā, arī divi cilvēki, kas Grekovai sniedza informāciju
par sirmo leģionāru, jau ir miruši. Arī vairāku citu Vīzentāla
centra aizdomās turēto vairs nav starp dzīvajiem. Tomēr joprojām
tiek izmeklēti divi gadījumi, kas attiecas uz ASV un Kanādā
dzīvojošiem latviešiem.
"
Mēs ceram, ka parādīsies vēl papildu informācija," sacīja
Zurofs, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, vai šī būs viņa
pēdējā viesošanās Latvijā. Pēc viņa vārdiem, Vīzentāla centra
galvenais mērķis un cerība Latvijā ir tas, lai mūsu valstī
reiz tiktu tiesāts nacistiskais kara noziedznieks.
"
Ja šāda tiesa notiks, tad šīs valsts pilsoņi, izņemot varbūt
dažus vājprātīgus margināļus, sapratīs, kāpēc tas bija nepieciešams.
Ja tas nenotiks, tad jūs būsit zaudējuši iespēju visiem iemācīt
ļoti svarīgu vēstures stundu," sacīja
Zurofs.
"
Spriežot pēc dažiem interviju jautājumiem, ko man uzdevuši
pēdējo 24 stundu laikā, dažas lietas tomēr jāatkārto," sacīja
Zurofs. "Proti, ja kāds nogalinātu jūsu māti vai tēvu, un jūs pēc 40 gadiem pēkšņi uzzinātu,
ka šis cilvēks dzīvo kaut kur Rēzeknē, Tukumā, Kuldīgā vai
Liepāja, viņam ir 84 gadi, viņš šad tad dodas peldēties, viņu
nereti apmeklē mazbērni un viņš mīl strādāt savā dārzā, ko
jūs teiktu? Vai to, ka tikai tāpēc, ka viņš ir 84 gadus vecs,
viņu nevajadzētu tiesāt? Viņš taču nogalināja jūsu māti!".
Viņaprāt, ir būtiski, lai ļaudis attiecīgā valstī "viņu
pašu valodā, viņu pašu tiesas zālē" dzirdētu par Otrā pasaules kara laikā notikušo.
Taču Vīzentāla centra pārstāvis ir pesimistiski noskaņots pret
savu ieceru īstenošanās iespēju. "Diemžēl
šodien es jums nevaru pateikt, ka tas tā notiks. Šobrīd man
ar smagu sirdi jāsaka, ka man ir lielas šaubas. Vienmēr var
gadīties pārsteigumi, taču šobrīd tas neizskatās diez ko labi," viņš sacīja.
Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis piektdien intervijā Latvijas
Radio 1 norādīja, ka Zurofa līdz šim Ģenerālprokuratūrā iesniegtā
informācija nekalpo par pamatu krimināllietu ierosināšanai.
"
Ja runā par genocīdu, tad tie ir svarīgi noziegumi gan no krimināltiesiskā,
gan no vēstures apzināšanas viedokļa un mūsu pašu nostājas
dēļ. Mēs vienādi izturamies pret visiem kara un genocīda noziegumiem,
kas izdarīti dažādu totalitāro režīmu laikā kara laikā Latvijas
teritorijā," sacīja
ģenerālprokurors.
Pēc Maizīša vārdiem, kara noziegumi Latvijā pilnībā nav izmeklēti,
jo tikai 90.gadu sākumā krimināllikumā parādījās pants par
kara noziegumiem un genocīdu.
"
Mēs joprojām pārbaudām jebkuru informāciju, tai skaitā Zurofa
Ģenerālprokuratūrā iesniegto informāciju. To pārbaudīsim arī
turpmāk. Bet rezultāti ir tādi, kādi ir, un tie atkarīgi no
tā, kādi ir juridiskie pierādījumi konkrētajā situācijā," sacīja
Maizītis.
URL: http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=6905719
________________________________________________________________________
|
