Latvija turpina rûpîgi izvçrtçt nacisma noziegumus

Simona Vîzentâla centra Jeruzâlemes biroja direktors Efraims Zurofs, kurð pagâjuðajâ nedçïâ apmeklçja Latviju, Ìenerâlprokuratûrai bija iesniedzis deviòu personu sarakstu, lûdzot pârbaudît to saistîbu ar nacisma noziegumiem. Par trim personâm vçl turpinâs pârbaude, bet seðâm Ìenerâlprokuratûra nav atradusi nekâdu saistîbu ar kara un genocîda noziegumiem.

"Jebkuru ðâda rakstura informâciju prokuratûra ir pârbaudîjusi, pârbauda un darîs to arî turpmâk," norâdîja Ìenerâlprokuratûras preses sekretâre Dzintra Ðubrovska.

E. Zurofs pagâjuðajâ nedçïâ tikâs ar ìenerâlprokuroru Jâni Maizîti. Tikðanâs laikâ ìenerâl-prokurors pauda prokuratûras attieksmi un pârliecîbu par to, ka ir rûpîgi jâizvçrtç katra informâcija par kara un genocîda noziegumiem neatkarîgi no tâ, kâda totalitârâ reþîma pârstâvji Latvijas teritorijâ tos pastrâdâjuði, norâdîja Dz. Ðubrovska. Viòa uzsvçra, ka prokuratûra ir veikusi apjomîgu darbu attiecîbâ uz E. Zurofa iesniegto deviòu personu sarakstu, izpçtot muzeju un arhîvu materiâlus, aptaujâjot personas, veicot saraksti ar citâm Latvijas un ârvalstu kompetentâm institûcijâm. Par trim sarakstâ minçtajâm personâm
pârbaudes vçl turpinâs, un attiecîbâ uz divâm no tâm prokuratûra gaida atbildes uz tiesiskâs palîdzîbas lûgumiem no ârvalstîm.

"Attiecîbâ uz seðâm personâm nav konstatçta nekâda viòu saistîba ar kara un genocîda noziegumiem," informç Ìenerâlprokuratûra. Tâpçc ir atteikts ierosinât kriminâllietu, jo nav noticis noziedzîgs nodarîjums. Prokuratûra konstatçjusi, ka viena no E. Zurofa iesniegtajâ sarakstâ minçtâm personâm, uz kurâm norâdîts kâ uz iespçjamiem kara un genocîda
noziegumus pastrâdâjuðiem cilvçkiem, 1941. gadâ bija 13 gadus veca un vienîgie savstarpçji saistîtie informâcijas avoti ir persona, kura ðajâ laika periodâ bijusi 10 gadus veca, bet otra - dzimusi 1945. gadâ.

Neraugoties uz to, arî ðo informâciju prokuratûra rûpîgi pârbaudîjusi un
konstatçjusi, ka nav noticis noziedzîgs nodarîjums.

Likts saprast, ka liecîbas var kaitçt Latvijas tçlam

E. Zurofs Rîgâ ieradâs kampaòâ Operâcija "Pçdçjâ iespçja". Vîzentâla centrs solîja 10 000 ASV dolâru (ap 5750 latu) atlîdzîbu par nacistisko noziegumu pastrâdâtâju uzrâdîðanu. Viòð pagâjuðajâ nedçïâ apmeklçja Bauskas iedzîvotâju Larisu Grekovu, kura Vîzentâla centram sniegusi informâciju par Kârli Braþus, turot viòu aizdomâs par dalîbu ebreju nonâvçðanâ Otrâ pasaules kara laikâ. E. Zurofs uzskata, ka Latvijas Ìenerâlprokuratûras pârstâve ir ietekmçjusi Bauskas iedzîvotâju L. Grekovu.

Viòð þurnâlistiem stâstîja, ka pie L. Grekovas ieradusies Ìenerâlprokuratûras Totalitâro reþîmu noziegumu izmeklçðanas nodaïas prokurore Vija Popova un likusi parakstît dokumentu, kurâ ziòotâja noliegtu, ka viòas rîcîbâ bûtu pierâdîjumi par K. Braþus lîdzdalîbu kara noziegumos. Vîzentâla centra pârstâvis stâstîja, ka L. Grekovai arî jautâts, vai viòa ir ebrejiete, vai viòas mâte bijusiebrejiete. Prokurore likusi L. Grekovai saprast, ka viòas liecîbas varçtu kaitçt Latvijas tçlam. Tâpçc E. Zurofs iesniedzis Ìenerâlprokuroram Jânim
Maizîtim protesta vçstuli.

"Runa ir par Ìenerâlprokuratûras pârstâvju attieksmi. Jautâjums ir, vai ðî ir persona, kas darbojusies individuâli vai arî tas liecina par vispârçju domâðanas veidu. Mçs uz to skatâmies ïoti nopietni," sacîja E. Zurofs, pieïaujot, ka pastâv baþas - ðis gadîjums liecina par kaut ko
vairâk nekâ tikai individuâlu rîcîbu.

Ziòo pçc neveiksmîgas denacionalizâcijas

Dz. Ðubrovska norâdîja, ka informâciju par K. Braþus kâ iespçjamu kara vai genocîda noziegumus izdarîjuðu personu Bauskas iedzîvotâja E. Zurofam sniegusi pçc tam, kad viòai nav izdevies panâkt K. Braþus îpaðuma denacionalizâcijas atzîðanu par nelikumîgu, lai viòa varçtu privatizçt dzîvokli K. Braþum piederoðâ mâjâ. Prokuratûra noskaidrojusi, ka K. Braþus Otrâ pasaules kara laikâ nav diençjis ne vâcu armijâ, ne droðîbas vai policijas dienestos. Ðajâ periodâ viòð ir strâdâjis par maiznieku savâ maizes ceptuvç. Pârbaudç nav iegûti nekâdi dati par viòa iespçjamu saistîbu ar kara vai genocîda noziegumiem. K. Braþus ir miris
jau pirms vairâkiem gadiem.

"Prokurores Vijas Popovas rîcîba ðâ materiâla pârbaudes gaitâ ir rûpîgi izvçrtçta dienesta izmeklçðanâ, kurâ ir konstatçtas atseviðías tkâpes no kriminâlprocesa normu prasîbâm, un tâs rezultâti tiks izvçrtçti prokuroru atestâcijas komisijâ. Ðâdas viena prokurora atseviðías atkâpes no kriminâlprocesa normu prasîbâm nevar ietekmçt ne prokuratûras veicamo
darbu kopumâ, ne prokuratûras attieksmi pret totalitâro reþîmu noziegumu izmeklçðanu," sacîja Dz. Ðubrovska.

Dati par nogalinâtajiem ebrejiem tiek precizçti

Jâuzsver, ka dati par Latvijâ nogalinâtajiem ebrejiem atðíiras un vçl joprojâm tiek precizçti un papildinâti. Tautas skaitîðanas dati liecina, ka 1935. gadâ Latvijâ dzîvoja 93 000 ebreju. Vairâk nekâ 2000 no viòiem deportçja uz Sibîriju. Ap 10 lîdz 12 tûkstoðiem izdevâs izbçgt, taèu arî to nevar precîzi konstatçt. Vâcieði jau okupçtâs Latvijas teritorijâ bija reìistrçjuði ap 75 000 ebreju. Vçsturnieks, muzeja Ebreji Latvijâ direktors Marìers Vestermanis lçð, ka
no Latvijas ebrejiem holokaustu pârdzîvoja tikai 1200-1300 cilvçku. Ap 400 ebreju tika slçpti un izdzîvoja Latvijâ, nepilns 1000 izdzîvoja Vâcijas koncentrâcijas nometnçs.

Èeka jau padomju gados aktîvi strâdâja, lai tiesâtu tos, kas pastrâdâjuði nacistiskos noziegumus. Grûti nosaukt precîzu skaitu, cik jau notiesâti padomju gados; tie varçtu bût ap 70 procentiem.

Latvijas augstâkâs amatpersonas vairâkkârt uzsvçra, ka genocîdâ un kara noziegumos vainîgâs personas ir jâtiesâ neatkarîgi no ideoloìijas, kuras vârdâ veikti noziegumi, un neatkarîgi no vainîgo tautîbas. Taèu, lai viòus tiesâtu, ïoti svarîgi ir fakti un pierâdîjumi.

Holokausta pçtniecîbâ lielu ieguldîjumu pçdçjos gados devusi Latvijas Vçsturnieku komisija, holokausta izpçtç piedalâs arî Latvijas novadpçtniecîbas muzeji, paðvaldîbas un Latvijas skolas. Visu laiku turpinâs darbs arhîvos un izpçtot neapzinâtâs kapu vietas. Piemçram, ðâ
gada 9. oktobrî Putnumeþâ, èetrarpus kilometrus no Dobeles, atklâja piemiòas plâksni kapos, kur apglabâti ap 100 nogalinâto Auces ebreju. Lîdz ðim nezinâmo kapavietu izdevâs atklât, pateicoties muzeja breji Latvijâ ârðtata daïas vadîtâja Meijera Mellera pçtîjumiem.

Aija LULLE

URL: http://vip.latnet.lv/LPRA/lulle_zuroff.htm

________________________________________________________________________