07. oktobris 2014 23:17 delfi.lv
Zurofs nosoda vēl pirmizrādi nepieredzējušo mūziklu par Herbertu Cukuru

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs kritizē Latvijā iestudēto mūziklu par latviešu aviatoru Herbertu Cukuru, kurš Otrā pasaules kara laikā piedalījās ebreju civiliedzīvotāju nogalināšanā.

"Jauna izrāde Latvijā Herbertu Cukuru ataino kā nacionālo varoni, nevis kā ebreju nežēlīgu slepkavu, kāds viņš bija. [..] Šī izrāde ir nekaunīgs mēģinājums reabilitēt vienu no zināmākajiem ebreju slepkavām Baltijas valstīs holokausta laikā," teikts Zurofa paziņojumā.

Zurofs norāda, ka Cukura vainu apliecina neskaitāmas holokaustu pārdzīvojušo ebreju liecības, jo atšķirībā no citiem latviešu kolaboracionistiem Cukurs bija slavens Latvijas sabiedrībā kā aviators un tāpēc atpazīts upuru vidū.

"Piemēram, Rafaels Šubs savā liecībā, kuru es atradu "Yad Vashem" arhīvos, stāsta, ka Cukurs sadedzināja astoņus ebrejus jaunajā [ebreju] kapsētā Rīgā, pat uzskaitot upurus - sinagogas darbinieks Feldheims, viņa sieva un četri bērni un solists Mincs un viņa sieva," raksta Zurofs.

"Cits izdzīvojušais, Abrahams Šapiro, kurš tika nodarbināts Arāja vienības galvenajā mītnē Valdemāra ielā 19, liecināja, ka Cukurs personīgi nogalināja divus ebrejus, kas nepakļāvās viņa pavēlēm, un vēlāk bija liecinieks tam, ka Cukurs un citi latviešu virsnieki seksuāli aizskāra un spīdzināja jaunu ebreju meiteni, kamēr Šapiro likts spēlēt pavadījumā klavieres," savā paziņojumā norāda Zurofs.

"Visskarbākie pierādījumi nāk no Maksa Tukaciera, kas Atbrīvoto ebreju centrālās komitejas tieslietu departamentam Vācijā 1948.gadā liecina, ka Cukurs piekāva un nogalināja vīriešus, sievietes un bērnus, kas nespēja tikt līdzi Rīgas ebrejiem, kas tika dzīti nogalināšanai Rumbulas mežā, kur 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī notika masveida ebreju nogalināšana. Viņš arī liecināja, ka slavenais aviators pavēlēja vecāka gadagājuma ebrejam izvarot jaunu ebreju meiteni latviešu policistu un ieslodzīto priekšā Arāja mītnē. Kad viņš atteicās to darīt, Cukurs viņam licis skūpstīt meitenes kailo ķermeni. Aptuveni 10 līdz 15 ieslodzītos, kas centās izvairīties skatīties šajā šausminošajā ainā, Cukurs piekāva līdz nāvei," teikts Zurofa paziņojumā.

"Lieki piebilst, ka šo liecību nebūs mūziklā, kuru sāks izrādīt no šīs sestdienas vakara. Mūsdienu Latvijā pārāk daudzu latviešu līdzjūtību izpelnījies Cukurs, bet viņa ebreju upuri ir aizmirsti vai, pat vēl sliktāk, izdzēsti no vēstures arhīviem," teikts Zurofa paziņojumā.

Kā jau LETA ziņoja, Latvijas Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tiek izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā Arāja komandā, kuras komandieris bija Viktors Arājs.

Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukurs ir bijis SD latviešu drošības palīgpolicijas komandiera Viktora Arāja palīgs. Dienot šajā formējumā, Cukurs aktīvi piedalījās ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijās.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēta Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Vairākus gadus Krievija nereaģēja, taču tagad uz tiesiskās palīdzības lūgumu atbilde ir sniegta. Vai atsūtītā informācija ir noderīga izmeklēšanai, Ģenerālprokuratūra neatklāja.

Pēc publikācijām masu medijos par Dana Raviva un Joses Melmana grāmatas "Spiegi pret Armagedonu" izdošanu, kurā aprakstīts, kāpēc un kā noslepkavots Cukurs 1965.gadā, Ģenerālprokuratūra nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu Izraēlas kompetentai iestādei, taču šī valsts joprojām nav atbildējusi.

delfi.lv