Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs laikrakstā "The Jerusalem Post" kritizē Herbertam Cukuram veltīto mūziklu "Cukurs. Herberts Cukurs", kura izrādes tiek rīkotas Latvijā.

Zurofs savā rakstā "Aplama simetrija starp vainīgo un upuri" arī salīdzina šo mūziklu ar Džona Adama operu "Klinghofera nāve" ("The Death of Klinghoffer"), kuras pirmizrāde paredzēta pirmdien Ņujorkas Metropolitēna operā, un atzīst, ka abās izrādēs ir "spēcīgs vēstījums ar nopietnām negatīvām norādēm uz ebreju tautu".

Minētā opera veltīta palestīniešu teroristu 1985.gadā īstenotai Itālijas kruīzu kuģa "Achille Lauro" nolaupīšanai, kuras laikā grupējuma "Palestīnas Atbrīvošanas fronte" dalībnieki noslepkavoja šī kuģa pasažieri - Amerikas ebreju tūristu invalīdu Leonu Klinghoferu - un iemeta viņa līķi un ratiņkrēslu jūrā. Savukārt mūzikls veltīts latviešu lidotājam Herbertam Cukuram, kurš Otrā pasaules kara laikā kā Arāja komandas dalībnieks piedalījās ebreju iznīcināšanā, un kuru 1965.gadā Urugvajas galvaspilsētā Montevideo noslepkavoja Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti.

Zurofs šajā rakstā atzīst, ka Cukurs kā izcils lidotājs kļuvis par nacionālo varoni Latvijā, tomēr "pilota slava ir tikai puse no stāsta".

Zurofs norāda, ka "Cukurs trīsdesmitajos gados tiešām kļuva par Latvijas nacionālo varoni pēc tam, kad viņš projektēja un uzbūvēja trīs lidmašīnas un veica lidojumus vienatnē uz Gambiju, Japānu un Palestīnu, tomēr 1941.gada vasarā īsi pēc nacistu iebrukuma Latvijā viņš brīvprātīgi kļuva par bēdīgi slavenās Arāja komandas komandiera vietnieku".

Zurofs raksta, ka "Cukurs ne tikai bija otra augstākā amatpersona šajā komandā, kura noslepkavojusi desmitiem tūkstošu ebreju, bet viņš arī personīgi noslepkavojis un spīdzinājis daudzus no šīs vienības upuriem, tostarp bērnus un gados vecus cilvēkus".

"Ironiskā kārtā Cukura slava kļuva par viņa nelaimi, jo neskaitāmi holokaustā izdzīvojušie pēckara liecībās viņu identificēja kā daudzu slepkavību izdarītāju," piebilst Zurofs.

"Normālos apstākļos būtu absolūti neiedomājami radīt mūziklu par Cukura dzīvi un mēģināt atjaunot viņa pirmskara slavu, tomēr viņa biogrāfijai ir neparasts noslēgums, kas devis viņa atbalstītājiem šķietamu pamatu mēģinājumiem reabilitēt viņa reputāciju," teikts Zurofa rakstā.

"Pēc kara Cukurs aizbēga uz Brazīliju, kur viņu atrada Padomju Savienības pārstāvji, kas pieprasīja viņa izdošanu. Brazīlija tomēr atbildēja, ka varētu nosūtīt viņu tikai uz valsti, kur viņš izdarījis noziegumus. Problēma bija tā, ka Latvija [kā valsts] vairs nepastāvēja, līdz ar to Cukurs nonāca juridiskā aizmirstībā," raksta Zurofs.

Publikācijas autors atzīst, ka "Izraēla, baidoties no tā, ka Rietumvācija varētu piemērot noilgumu nacistiskajiem kara noziegumiem, kas šādi likvidētu vienīgo atlikušo juridisko variantu Cukura vajāšanai, neraksturīgi atbildēja, viņu noslepkavojot 1965.gadā". "Tādējādi fakts, ka viņš nekad netika notiesāts, un šis elements tiek uzsvērts mūziklā, kalpo par pamatojumu viņa šausmīgo noziegumu briesmīgai attaisnošanai," raksta Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītājs.

Viņš pauž viedokli, ka kopīgais abām izrādēm ir "ļoti problemātiskais mēģinājums sniegt alternatīvu stāstījumu par ebreju traģēdiju pieņemto versiju, kurš mēģina "humanizēt" antisemītisku zvērību vaininiekus".

Zurofs raksta, ka "izpausmes brīvības vārdā", kuru "pastiprina aizvainojošais apziņas trūkums par šo slepkavu ebreju upuru ciešanām", šīs izrādes "sekmē notiekošos mēģinājumus attaisnot islāmistu teroru un deleģitimizēt Izraēlu, kā arī pārrakstīt Otrā pasaules kara un holokausta vēsturi, lai noslēptu būtisko lomu, kuru spēlēja Hitlera dedzīgie palīgi Baltijā, un noliegtu šoas (holokausta) unikalitāti".

Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītājs uzsver, ka tāpēc "vēl jo svarīgāk ir, lai pret šīm izrādēm vērsti pasākumi Ņujorkā un Latvijā būtu veiksmīgi".

Herberts Cukurs (1900-1965) bija latviešu aviators un virsnieks, žurnālists. Pagājušā gadsimta 30.gados viņš kļuva slavens ar lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Otrā pasaules kara laikā Cukurs darbojies Viktora Arāja sevišķajā vienībā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijā, bet pēc kara emigrēja uz Dienvidameriku. 1965.gadā Cukuru Urugvajas galvaspilsētā Montevideo nogalināja Izraēlas specdienesta "Mossad " aģenti.

kasjauns.lv