Krievijas
aģentūra "RIA Novosti" stāstu par leģionāru gājienu publicējusi ar virsrakstu "Neonacistiskās tendences Baltijas valstīs".
Aģentūra raksta, ka "Krievijas un Baltijas valstu vidū Otrais pasaules karš ir strīdīgs jautājums
tādēļ, ka Baltijas valstis glorificē nacistu kolaboracionistus".
Savukārt Lielbritānijas konservatīvo
partiju pametis ilggadīgais tās biedrs Edvards Makmilans-Skots,
protestējot pret toriju Eiropas Parlamenta (EP) poļu un latviešu
sabiedrotajiem, kam tiek piedēvēta nacistu glorificēšana.
Kā raksta britu laikraksts "The
Guardian", Makmilans-Skots, kurš kopš 1997.gada līdz 2001.gadam vadījis toriju grupu EP,
konservatīvo partiju pamet, jo tā atbalsta "ekstrēmismu ārvalstīs".
"Nākamo otrdien (16.martā)
viņu sabiedrotie Latvijā, bez šaubām, kā parasti pievienosies
svinībām par godu "Waffen SS" lomai karā," komentārā "The Guardian" raksta Makmilans-Skots.
Arī Simona Vīzentāla centra Izraēlā
direktors Efraims Zurofs intervijās vairākiem medijiem pieprasījis
aizliegt leģionāru gājienu.
Zurofs pašlaik uzturas vizītē Rīgā,
apmeklējot Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa rīkoto
Otrajam pasaules karam un holokaustam veltīto konferenci.
Intervijā Vācijas aģentūrai DPA Zurofs
asi nosoda Centrālās un Austrumeiropas valstu mēģinājumus
pielīdzināt holokaustu komunisma režīma pastrādātajiem noziegumiem,
apsūdzot Igauniju, Latviju un Lietuvu vēstures pārrakstīšanas
mēģinājumā.
"Es jūtu līdz komunisma
upuriem, bet komunisma noziegumi vienkārši nav tas pats kas
holokausts. Daļēji to pamudina vēlme novērst uzmanību no
plaši izplatītā sadarbības ar nacistiem Otrā pasaules kara
laikā un viņu neatkarības laikā izrādīto nevēlēšanos tiesāt
šos cilvēkus," norādīja Zurofs.
Vācijas aģentūra DPA latviešu leģionāriem
veltījusi pagaru aprakstošu rakstu, skaidrojot Latvijas sarežģīto
vēsturi.
Kā aģentūrai norāda pie frakcijām
nepiederošais Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, vislielāko
traci ceļ ārēji spēki, sākot no Kremļa līdz britu ārlietu
ministram Deividam Milibendam, kas cenšas leģionāru jautājumu
izmantot saviem politiskajiem mērķiem.
"Mēs izvēlējāmies mazāko
ļaunumu no diviem ļaunumiem, jo vācu okupācijas laikā vācieši
nogalināja vai deportēja 18 000 latviešu. Bet krievi nogalināja
vai deportēja 300 000. Vai šāda izvēle nebija pareiza?" skaidro Lācis.
Kā Lācis sacīja aģentūrai DPA, viņš
pats neplāno otrdien piedalīties gājienā uz Brīvības pieminekli,
dodot priekšroku klusai pasēdēšanai ar saviem cīņu biedriem.
"Pēc kara mēs bijām palikuši
60 leģionāri. Tagad mēs esam astoņi, un mēs sanākam kopā
manās lauku mājās. Dažkārt mēs kopā devāmies uz Rīgu, bet
tagad tas ir aizliegts," viņš sacīja.
Arī ietekmīgais britu žurnāls "The
Economist" šai tēmai veltījis apjomīgu rakstu, skaidrojot latviešu leģionāru vēsturi.
Žurnāls norāda, ka 16.marts par leģionāru
atceres dienu izraudzīts tādēļ, ka 1944.gada 16.martā vienīgo
reizi kara laikā apvienojās Latvijas abas "Waffen SS" leģiona divīzijas, lai latviešu komandieru vadībā cīnītos pret padomju spēku
iebrukumu.
"Šis piemiņas pasākums
atspoguļo asās vēsturiskās pretrunas agrākajā komunistiskajā
reģionā. No vienas puses ir tie, kas uzskata, ka tie igauņi,
latvieši un citi, kas karoja nacistu pusē, apzināti sadarbojās
ar Ādolfa Hitlera gonocīdisko režīmu. Galvenais apsūdzības
fakts ir tas, ka viņi valkāja SS uniformas - nacistu brutalitātes
iemiesojumu. Ņemot vērā ebreju nogalināšanu Baltijas valstīs
kara laikā, vienīgā attaisnojamā nostāja ir pieņemt, ka padomju
spēki bija atbrīvotāji. Jebkāda veida viņu pretinieku, kā
latviešu leģionāru, pieminēšana ir pielīdzināma nostaļģijas
izrādīšanai pēc nacistiem," raksta žurnāls.
"Vidū ir tie, kas redz
plašākus apstākļus. Šajā vēlīnajā kara posmā "SS" zīmogs tika izmantots visiem iesauktajiem nevāciešiem, kuriem nebija ļauts pievienoties
vērmahtam. Apzīmējums "brīvprātīgais" bija nacistu propagandas triks - lielākā daļa šo vienību karavīru tika iesaukti.
Kaut arī šīm vienībām patiešām pievienojās daudzi kara noziedznieki,
pati karošana Trešā Reiha militārajos spēkos nav kara noziegums.
Padomju apgalvojumi, ka Igaunijas un Latvijas SS karavīri
bija "nodevēji", ir balstīts uz ideju, ka 1940.gadā Padomju Savienībā veiktā Baltijas valstu
aneksija bija likumīga. Šādu pieeju neviena civilizēta valsts
nepieņēma ne toreiz, ne arī tagad," raksta "Economist".
"No otras puses ir tie,
kas uzskata, ka latvieši un citi, kas karoja pret Sarkano
armiju, karoja par taisnīgu mērķi: aizstāvēt savas valstis
pret 1940.-1941.gadā piedzīvoto padomju varas šausmu atgriešanos.
Viņu militārās spējas un drosme bezcerīgā kaujā ir pelnījusi
atzinību, īpaši ņemot vērā milzīgo kritušo skaitu un pēckara
periodā piedzīvotās represijas. Tieši šī pēdējā grupa vēlas
pieminēt 16.martu," skaidro žurnāls.
"Economist" norāda,
ka, pretēji daudzos medijos rakstītajam, leģionāru piemiņas
diena Rīgā nav nekāds esesiešu maršs, bet gan pasākums, kura
laikā kara veterāni civildrēbēs noliek ziedus pie Brīvības
pieminekļa Rīgā.
Pasākums tomēr piesaista nepatīkamu
uzmanību, no vienas puses, no neonacistiem un skūtgalvjiem,
no otras puses - no pašpasludinātiem antifašistiem.
"Vislielāko uzmanību tam
pievērš Krievija. Latvijas (un Igaunijas) kā "fašistiskas valsts" nomelnošana ir plaši izmantota tēma Kremļa propagandā. Papildu krāsu tam piešķir
apgalvojumi, ka amatpersonas godina "SS veterānus". Igaunijai ir izdevies atvēsināt šo jautājumu ar prasmīgu manevrēšanu un preses
vadīšanu. Taču Latvijas amatpersonām leģionāru jautājums
ir ilggadīgas un mokošas galvassāpes," raksta žurnāls.
"Economist" arī
norāda, ka šogad Krievijas ziņu lapa "Regnum", kas parasti nevairās no polemikas, publicēja neierasti līdzsvarotu komentāru
par leģionāru atceres dienu Rīgā.
Pēc "Economist" novērtējuma,
šis fakts atspoguļo Latvijas politiskās vides izmaiņas.
"Rīgu pārvalda partija "Saskaņas
centrs", kurai ir labas izredzes oktobrī paredzētajās parlamenta vēlēšanās. Šo partiju
pārsvarā vada krievvalodīgie, bet tās sociālās politikas
piesaista arī latviešu vēlētājus. Liels strīds par 16.martu
polarizētu sabiedrības viedokli, izraisot latviešu vēlētāju
atgriešanos pie tradicionālajām varas partijām. "Saskaņas centra" līderi to nevēlas. Ne arī viņu draugi Krievijā," www2.la.lv
|