17.03.2010.
www2.la.lv
Leģionāru pieminēšanu neiztraucē
Autors: Ģirts Zvirbulis.

Drošībniekiem bijusi informācija par iespējamām provokācijām un tās laikus novērstas

Par spīti Rīgas domes liktajiem šķēršļiem un "antifašistu" solītajām provokācijām vakar Rīgā norisinājās leģionāru gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Iztika bez nopietniem starpgadījumiem.

Kā jau pēdējos gados ierasts, jau no paša rīta laukums ap Brīvības pieminekli tika norobežots ar barjerām un policistu dzīvo ķēdi. Liels skaits drošībnieku dežurēja arī Vecrīgā. Viņiem šogad bija iemesls būt īpaši uzmanīgiem, jo Rīgas pašvaldība neizmantoja iespēju nošķirt iepriekš pieteiktos ideoloģiski atšķirīgos pasākumus – leģionāru gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli un "antifašistu" piketu pie Laimas pulksteņa. Tā vietā galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs aizliedza abus pasākumus, bet Administratīvā rajona tiesa šo aizliegumu atcēla. Līdz ar to abi pasākumi varēja notikt gandrīz vienlaikus.

Policijas iejaukšanās bija nepieciešama jau pirms gājiena sākuma. Pie Doma baznīcas, kur norisinājās leģionāriem veltīts dievkalpojums, ieradās skandālists Uldis Freimanis ar kādu domubiedru. Viņi sāka necenzēti bļaustīties un vicināt plakātus ar uzrakstiem "Ebrej, šī ir Latvijas valsts" un "Prezidentam jāpiedalās 16. marta, nevis 9. maija pasākumos". Pēc gājiena organizatoru lūguma policija abus aizturēja. Tajā pašā laikā pie Laimas pulksteņa tika aizturēti četri agresīvi noskaņoti leģionāru pretinieki.

Dievkalpojumu Doma baznīcā apmeklēja aptuveni 300 vecāka gadagājuma ļaužu, kas pēc tam devās gājienā uz Brīvības pieminekli. Vecrīgā viņiem pievienojās jaunieši no "Visu Latvijai!" un Igora Šiškina vadītās organizācijas "Gustava Celmiņa centrs", kā arī domubiedri no Lietuvas un Igaunijas. Sākotnēji bija izskanējusi informācija, ka "antifašisti" varētu mēģināt apmētāt gājiena dalībniekus ar dažādām drazām, tomēr gājiens un ziedu nolikšana stingrā policijas uzraudzībā noritēja bez starpgadījumiem.

Pie Laimas pulksteņa gājienu sagaidīja vien pāris desmiti "antifašistu", kas skandināja saukli "Pozor! Pozor!" ("Kauns! Kauns!" – krievu val.), uz ko gājiena dalībnieki atbildēja ar leģionāru un latviešu strēlnieku dziesmām. Uz īsu brīdi pie laukuma parādījās arī Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs, bet drīz vien devās prom. Gar laukuma malu grozījās arī vairāki organizācijas "Nočnoj Dozor" pārstāvji no Igaunijas, bet arī viņi uzvedās klusi un mierīgi, izvairoties no konfliktiem.

Tikmēr leģionāri un viņu atbalstītāji mierīgi nolika ziedus, nodziedāja valsts himnu un izklīda. Notiekošo cītīgi fiksēja liels skaits Latvijas un ārvalstu mediju.

"Kauns valdībai un kauns valstij, ka mums ir jāpiecieš šāda muļķošanās un nevaram savā valstī mierīgi pieminēt savus kritušos," pēc ziedu nolikšanas man teica Vilnis Kreilis no Ogres, kurš pats dienēja 15. divīzijā un 1944. gada martā piedalījās abu latviešu divīziju kaujā par augstieni "93,4". Līdzīgas domas pauda arī leģionārs un bezpartijiskais Saeimas deputāts Visvaldis Lācis. Kopā ar leģionāriem ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika arī parlamentārieši Andis Kāposts (ZZS) un Pēteris Tabūns ("TB"/LNNK). Organizācijas "Daugavas vanagi Latvijā" vadītājs Jānis Atis Krūmiņš uzskata, ka latviešu politiķiem jau kopš neatkarības atgūšanas bija stingri jāpauž sava nostāja leģionāru jautājumā – tad piemiņas dienas varētu notikt, nebaidoties no provokācijām.

Turpat netālu no Brīvības pieminekļa satiku arī iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, kura klātienē sekoja līdzi notiekošajam. Viņa apstiprināja, ka drošībnieki esot saņēmuši informāciju par iespējamām provokācijām un tās laikus novērsuši. Piemēram, uz Latvijas robežas vairākkārt aizturēts organizācijas "Naši" līderis, kurš mēģinājis nelegāli iekļūt Latvijā. "Bijām informēti arī par to, ka tā sauktie antifašisti plāno apmētāt gājienu ar dažādām lietām, bet skaidri pateicām viņiem, ka to zinām, vērosim viņus un pārkāpumu gadījumā aizturēsim. Rezultātā abas puses uzvedās salīdzinoši korekti," teica Mūrniece. Viņa arī apstiprināja, ka policijai būtu bijis daudz vieglāk nodrošināt kārtību, ja Rīgas dome nebūtu mēģinājusi politisku apsvērumu dēļ aizliegt pasākumus, bet gan nošķīrusi to norises vietas un laikus

www2.la.lv