Nacisma un komunisma noziegumi ir atšķirīgi, tāpat kā āboli atšķiras no apelsīniem, intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs, kurš šajās dienās uzturējās Latvijā, piedalījās holokausta izpētes konferencē un nosodīja 16. marta leģionāru gājienu.

"Tos nevar pielīdzināt," par divu režīmu noziegumiem sacījis Zurofs. Viņš norādījis: "Komunisma noziegumi ir drausmīgi, no komunistiskā režīma cieta miljoniem iedzīvotāju, un viņi pelnījuši līdzjūtību un šo noziegumu atzīšanu. Bet tas nenozīmē, ka pret viņiem īstenots holokausts. Daudzu iemeslu dēļ holokausts ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs!"

"To sakot, nevēlos mazināt komunistiskā režīma noziegumu svarīgumu vai nerespektēt upuru ciešanas, un visi centieni nosodīt komunistiskā režīma noziegumus pelna cieņu," sacījis Zurofs. Viņš arī paudis neizpratni, norādot: "Tomēr es nesaprotu, kāpēc Latvijā nav savu Simonu Vīzentālu un Efraimu Zurofu, kas censtos atrast komunisma noziegumos vainīgos un saukt pie atbildības".

"Konferencē no ebreju organizāciju puses bija ārkārtīgi noraidoša attieksme pret ES Parlamenta iniciatīvu pielīdzināt nacisma un komunistiskā režīma noziegumus. Tika dalītas lapiņas, kur apgalvots, ka Prāgas deklarācija, kas arī to pieprasīja, esot "Eiropā jaunā antisemītiskā inde," klāstījis Zurofs.

Zurofs norāda, ka 2008.gada jūnijā starptautiskā konferencē Čehijā pieņemtā Prāgas deklarācija, kas cita starpā aicina pielīdzināt nacisma un komunisma noziegumus, ir "ļoti problemātisks, ļoti bīstams dokuments". "Mēs esam iesaistījušies procesā, kura mērķi ir panākt, lai līdzīgas rekomendācijas netiktu pieņemtas," norādījis Zurofs.

Zurofs arī asi kritizējis Latvijas valsts veikumu holokausta nozieguma izmeklēšanā, norādot, ka [par noziegumiem pret cilvēci aizdomās turētie Konrāds] Kalējs un [Kārlis] Ozols ir ellē un ik minūti var pateikties par vilcināšanos visām atbildīgajām instancēm". Zurofs uzskata, ka cēlonis, kāpēc Ozols netika tiesāts, ir tas, ka valsts, kurā viņš dzīvoja – Austrālija –, paveikusi milzīgu darbu, bet valstis, kurās viņš veicis noziegumus – Latvija un Baltkrievija –, neizdarīja to, ko tām vajadzēja izdarīt. "Un no tā labumu guva masu slepkava – piedodiet man – kuces dēls Kārlis Ozols!" sašutumu paudis Zurofs.

Viņš arī stāstījis, ka Simona Vīzentāla centra 2002. gadā Latvijā sāktajā akcijā "Pēdējā iespēja", kurā solīta 10 000 ASV dolāru atlīdzība par informāciju, kas palīdzētu pie atbildības saukt holokausta noziegumos vainīgos, "uzzinājām 46 aizdomās turamo vārdus, un informācija par 13 personām tika iesniegta prokuratūrā". "Bet, tā kā neviena persona netika tiesāta, Latvijā neviens iedzīvotājs, kurš sniedza informāciju, nesaņēma izsludināto atlīdzību," informējis Zurofs.

Skaidrojot savu līdzdalību protesta akcijā pret 16.marta leģionāru piemiņas gājienu, Zurofs sacījis, ka "mana pretestība šim gājienam balstīta uz faktu, ka šie cilvēki ir cīnījušies par nacistiskās Vācijas uzvaru". "Nesaku, ka savulaik situācija Latvijā bija vienkārša vai ka cilvēkiem nebija jāizdara grūta izvēle. Bet nesauciet par varoņiem tos, kas izdarījuši nepareizu izvēli!" uzsvēris Vīzentāla centra direktors.

Viņš norādījis, ka karavīri, kas cīnījušies sabiedroto pusē, arī padomju armijā "cīnījās pret fašismu, kas sakāva visļaunāko režīmu cilvēces vēsturē, un par to viņiem pienākas atzinība".

delfi.lv