SLai
gan Rīgas domei ir tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu, ar kuru
atļauts ceturtdien pie Brīvības pieminekļa atzīmēt
nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā 1941.gadā,
tiesiski nav iespējams apturēt pašu pasākuma norisi. Pēc
pasākuma dome, visticamāk, tiesā nevērsīsies.
Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC)
uzdevis Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt
pasākumu, ja tajā pamanītas "kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda
vai arī ņirgāšanās par kara upuriem", informē mēra preses sekretāre Anna Kononova.
"Vārda brīvības ir svarīga,
taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu.
Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji
un mūsu pozīcija nav mainījusies," norāda Ušakovs.
Rīgas izpilddirektora Radzeviča pārstāvis
Uģis Vidauskis portālu "Delfi" arī informēja, pa pašlaik RD arī nav saņēmusi nekādas papildus ziņas no tiesībsargājošām
iestādēm par iespējamām provokācijām un drošības apdraudējumiem,
līdz ar to domei pagaidām nav iemesla atkārtoti lemt par
pasākumu. Ja šādas ziņas tiks saņemtas, dome tās izvērtēs
un atkārtoti lems par pasākuma atļaušanu vai aizliegšanu.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona
tiesa otrdien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla
Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija
lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt
Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas
karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Administratīvā rajona tiesā portālam "Delfi" paskaidroja,
ka šī sprieduma izpilde ir nekavējoša, neskatoties uz to,
ka puses var vērsties ar kasācijas sūdzību Augstākās tiesas
Senātā. Likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka,
ka Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt,
iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo
lietu departamentam, taču tas stājas spēkā nekavējoties.
Pilns sprieduma teksts šai lietā būs
12.jūlijā un tad 30 dienu laikā par to varēs iesniegt kasācijas
sūdzību, neskatoties uz to, ka "strīda ābols" - pasākums – jau būs noticis.
Vidauskis iepriekš portālam "Delfi" sacīja,
ka dome iepazīsies ar pilno tiesas spriedumu un lems par
tālāko rīcību, taču, visticamāk, to nepārsūdzēs.
Vidauskis norādīja, ka pēc pilna sprieduma
saņemšanas pasākums jau būs noticis, tāpēc sūdzības iesniegšana
tiesā būtu lieka administratīvo resursu izšķērdēšana, un
līdzšinējā domes prakse liecina, ka šādus lēmumus parast
nepārsūdz.
Jau ziņots, ka neizpratni par tiesas
lēmumu pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL)
un ārlietu ministrs Aivis Ronis, norādot, ka Latvijas likumsargiem
jādara viss, lai nepieļautu kara upuru zaimošanu, teikts
valdības pārstāvju paziņojumā. Sašutumu par pasākuma atļaušanu
jau pauda arī Simona Vīzentāla centrs, kura Izraēlas biroja
direktors Efraims Zurofs savā paziņojumā šo tiesas lēmumu
nosaucis par "neizprotamu un cietsirdīgu aizvainojumu" visiem nacisma upuriem un tiem, kuri cīnījās, lai glābtu pasauli no nacistu
totalitārisma.
delfi.lv
|