Policija ceturtdien aizšķērsoja ceļu un neļāva doties tālāk uz Brīvības pieminekli Ulda Freimaņa atbalstītāju gājienam, kurš tika rīkots, lai pieminētu nacistiskās Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, un aizturēja vienu no gājiena dalībniekiem "pērkoņkrustieti" Igoru Šiškinu, kā arī vēl kādu personu. Savukārt pasākuma rīkotājs Freimanis jau pirms pasākuma izsaukts uz Drošības policiju (DP) paskaidrojumu sniegšanai.

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa portālu "Delfi" informēja, ka Freimanis pašlaik atrodas Drošības policijā, kur uzaicināts sakarā ar DP uzsākto pārbaudi par gaidāmo gājienu. Viņš pašlaik sniedzot paskaidrojumus saistībā ar Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, informē Apse.

Pavisam neilgi pirms pulksten 19 pie Latvijas Okupācijas muzeja ēkas bija sapulcējušās divas pretēju viedokļu grupas, novēroja portāls "Delfi".

Vienu grupu veidoja pasākuma pieteicēja Ulda Freimaņa atbalstītāji, kurš gan pats uz pasākumu nebija ieradies. Savukārt otru grupu veidoja partijas "Mūsu izvēle" pārstāvja Jāņa Kuzina atbalstītāji.

"Freimaņa grupā" bija aptuveni 20 cilvēki, savukārt Kuzina grupā, kas bija izvietojusies pie Rolanda statujas, aptuveni 15 cilvēki. To visu novēroja aptuveni 15 – 20 policistu. Cilvēku pūlī bija manāmas arī Latvijas Nacionālās frontes līderim Aivara Gardas atbalstītājas Liene Apine, Līga Muzikante un citas.

Viens no Freimaņa grupas dalībniekiem Edgars Dambītis portālam "Delfi" pastāstīja, ka ieradies uz pasākumu, lai pieminētu partizānus, kas 1941.gadā cīnījās par Latvijas brīvību. "Mēs cīnāmies par savu brīvību," sacīja Dambītis, raksturojot pats savus motīvus dalībai pasākumā. Pasākuma saistīšanu ar iespējamu nacisma propagandu Dambītis nodēvēja par muļķībām un piebilda, ka viņi cīnās par to, lai Latvijā nebūtu okupantu. Par tādiem viņš uzskata visus tos Latvijas iedzīvotājus, kas te ieradās pēc 1940.gada.

Savukārt Kuzins, kura atbalstītāju pulcēšanās nav pieteikta Rīgas domē, žurnālistiem stāstīja, ka viņš un viņa organizācija esot "vienkārši gājuši garām" notikuma vietai. "Mēs vienkārši ejam garām pasākumam, kas notiks pēc piecām minūtēm," sacīja Kuzins. Vaicāts, kādēļ viņi šeit ir apstājušies, viņš norādīja uz savu kreklu, kura mugurpusē rakstīts: "Hitler kaput!". "Viss ir rakstīts šeit un Nirnbergas tribunālā," viņš sacīja.

Kuzins noliedza, ka gaidāmas kādas sadursmes vai starpgadījumi, tie nenotiks arī tādā gadījumā, ja Freimaņa grupa dosies uz Brīvības pieminekli, kā tas iecerēts.

Aptuveni pulksten 19 Freimaņa atbalstītāji devās uz Brīvības pieminekli, lai gan policija to liedza. Policija sākotnēji norādīja, ka gājienam nav atļaujas, uz ko protestētāji atbildēja, ka policisti paši ir apcietinājuši Freimani un tagad vēl vēlas liegt pasākumu. Pēc tam akcijas dalībnieki patvaļīgi devās uz Brīvības pieminekli, taču Kaļķu un Kungu ielas krustojumā viņiem ceļu aizšķērsoja divi policijas mikroautobusi un vairāki policisti, kas neļāva gājienam doties tālāk.

To apsveica Kuzina vadītā grupa, saucot: "Malači , malači!" un "Lai dzīvo brīva Latvija!"

Vēl pēc brīža policija aizturēja vienu no pasākuma dalībniekiem, "pērkoņkrustieti" Igoru Šiškinu, aiz rokām un kājām aiznesot viņu uz policijas autobusu. Daudzi no apkārt stāvošajiem sauca "Par ko jūs viņu aizturiet!", savukārt citi dēvēja viņu par fašistu.

Dambītis portālam "Delfi" pastāstīja, ka policisti esot lieguši gājiena dalībniekiem visiem kopā doties uz Brīvības pieminekli, bet tikai katram atsevišķi.

Jau 20 minūtes pēc pulksten 19 laukumā pie Rolanda statujas viss kļuva kluss un mierīgs, un nekas vairs neliecināja par pirms mirkļa notikušo pasākumu. Pēc neoficiālas informācijas, policija ir aizturējusi divus cilvēkus – Šiškinu un vēl vienu personu. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs žurnālistiem nezināja teikt, cik tieši cilvēku aizturēts, savukārt ierindas policisti atteicās jel ko komentēt bez priekšniecības atļaujas

Geduševs pastāstīja, ka gājiens nedrīkstēja notikt, jo tā galvenais rīkotājs Freimanis nebija ieradies.

Viņš norādīja, ka demonstranti var pēc brīvas izvēles doties uz Brīvības pieminekli individuāli, bet nekādas masveida organizētas kustības nedrīkst notikt.

Portāls "Delfi" novēroja, ka pusastoņos vakarā pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies vairāki desmiti vecāka gadagājuma ļaužu, daži no tiem nolika arī ziedus, taču to nebija sevišķi daudz. Cilvēki bija sadalījušies lielākās un mazākās grupiņās un diezgan asi diskutēja par Latvijas vēstures notikumiem, jo sevišķi par izsūtīšanām. Cilvēki strīdējās, cik katra no pusēm ir cietusi, stāstīja, kā viņu ģimenes locekļi savulaik izsūtīti un nav atgriezušies no Sibīrijas, un rādīja savas bērnības fotogrāfijas, kur redzami bojā gājušie radinieki.

Notikušo vēroja arī 10 -15 policisti, tomēr, viņi, tāpat kā garāmgājēji un tūristi, turējās atstatus un tuvāk pie pieminekļa negāja.

Portāls "Delfi" novēroja, ka sanākušo vidū bija arī Antifašistiskās komitejas vadītājs Josifs Korens, kurš ieslīga diskusijās ar "Gardas meitenēm".

Vēlāk pie Brīvības pieminekļa ieradās arī Kuzina vadītā grupa. Arī viņi iesaistījās diskusijās ar latviešu valodā runājošajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Diksija izvērtās spraiga, brīžiem pat asa; no vienas puses, latviešiem tika pārmesta ebreju nogalināšana, no otras, ebrejiem - latviešu. Turklāt Kuzina grupai pārmeta arī nerunāšanu latviešu valodā.

Tomēr nevienā no diskusijām vārdu apmaiņa nepārauga fiziskās sadursmēs. Pulksten 20, kad beidzās pieteiktā pasākuma laiks, un pat nedaudz pirms tam lielākā daļa protestētāju jau bija aizgājuši. Pulksten 20:15 Brīvības pieminekļa pakājē bija palikuši vien aptuveni 10 vecāka gadagājuma cilvēki, kuri pārrunāja desmitiem gadu senus notikumus. Arī policisti bija izklīduši, atskaitot ikdienišķo policijas patruļu, kas devās apgaitā. Arī garāmgājēji zaudēja interesi par notiekošo.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa šonedēļ atcēla Rīgas domes aizliegumu ceturtdien vakarā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumu, lai pieminētu nacistiskās Vācijas karaspēku ienākšanu Rīgā 1941. 1.jūlijā. Šo lēmumu jau asi kritizējis Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Aivis Ronis, Rīgas domes vadība, kā arī Simona Vīzentāla centrs.

Lai gan Rīgas domei bija tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu, taču tai tiesiski vairs nebija iespējams apturēt pašu pasākuma norisi, jo tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un apstrīdēšana tā izpildi neaptur.

Pasākuma pieteicējs Uldis Freimanis vēlējās pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no padomju armijas un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā 1941.gadā.

delfi.lv