Leģionāri nav uzskatāmi par Latvijas neatkarības cīnītājiem, bet Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir jāiet vēstures kursos, jo neesot pieņemams, ja valsts augstākā amatpersona attaisno nacistus. Šādu viedokli, viesojoties Latvijā, leģionāru piemiņas dienā pauda Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs.

«Šodien tie, kas cenšas attaisnot un glorificēt Latviešu SS leģionu, popularizē viedokli, ka tas cīnījies par Latvijas neatkarību, saista šo cīņu ar pašreizējo brīvo, demokrātisko Latviju. Tas pilnīgi neatbilst patiesībai un aizvaino tos, kas patiešām cīnījās par neatkarīgu Latviju,» uzskata E. Zurofs.

Viņš gan atzīst, ka ne visi SS leģiona kareivji ir uzskatāmi par kara noziedzniekiem, taču leģionā bijuši arī tādi, kas vēl pirms iesaukuma iesaistījušies akcijās pret ebrejiem. Jau vēstīts, ka 16. marta priekšvakarā A. Bērziņš pauda viedokli, kurā norādīja – Waffen SS iekļautie latviešu leģionāri nav saistāmi ar Arāja komandas veiktajiem kara noziegumiem, jo tā tika izveidota jau kara sākumā un tikai pēc tam pievienota 1943. gadā izveidotajam leģionam.

«Tas bija vācu okupācijas varas lēmums iekļaut Arāja komandu leģiona sastāvā. Kā liecina vēsturnieku pētījumi, latviešu leģiona karavīri to uzņēma dalītām jūtām. Mūsdienās ir pilnīgi nepamatoti vilkt paralēles starp latviešu leģionu un nacistu laikā izveidoto speciālo soda komandu pastrādātajiem noziegumiem,» uzsver prezidents.

Tomēr E. Zurofa vadītais Otrā pasaules kara noziedznieku medību fonds šīs patiesības atsakās pieņemt kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Arī šā gada leģionāru atceres dienā viņš ieradās, lai piedalītos Apvienības pret nacismu organizētajā konferencē Labējā radikālisma problēma Baltijas valstīs mūsdienās. Protestējot pret ziedu nolikšanu leģionāru atceres dienā pie Brīvības pieminekļa, arī viņš pie tā nolika ziedus, šādi godinot nacistu kara noziedznieku upurus.

Arī konferencē netrūka jau ierastās E. Zurofa retorikas. Tās dalībnieki bija vienādās domās, ka pēdējos gados visās Baltijas valstīs labējais radikālisms kļuvis ļoti izplatīts, veidojoties aizvien jaunas labējās organizācijas un ik gadu notiekot gājieni, kuros apvienojušies hitleriskās Vācijas armijā dienējušie un neonacisti.

E. Zurofs un citi viņa domubiedri, piemēram, Tatjana Ždanoka, uzskata, ka labējie radikāļi spēkā pieņemas politiķu dēļ, kas, cenšoties piekļūt varai, apzināti polarizē sabiedrību. Tiesa, pašvaldību vadītāji tika uzslavēti, ka tie neatļaujot šādus gājienus, bet valdības atbalstītās tiesas šādus pašvaldību lēmumus atceļot.

Kopumā konferences dalībnieki neko jaunu nepateica. Vēlreiz tika nopelti mēģinājumi atbildību par Otrā pasaules kara uzsākšanu uzlikt arī Padomju Savienībai, kas, viņuprāt, attaisnotu nacistu izdarītos noziegumus.

nra.lv