Bijušais nacistu koncentrācijas nometnes apsargs Džons Demjaņuks nomira vainīgs līdzdalībā nevainīgu ebreju masu slepkavībā, paziņoja Simona Vīzentāla centrs.

«Demjaņuks nomira vainīgs kā Sobiboras nāves nometnes apsargs un tieši tā viņu vajadzētu atcerēties,» sacīja centra Izraēlas nodaļas direktors Efraims Zurofs.

«Nevis kā persona, kurš apsūdzēts nepatiesi, bet kā persona, kas brīvprātīgi pieteicās dienestā SS un kurš savu fizisko spēju pilnbriedā vairākus mēnešus palīdzēja masveidā nogalināt nevainīgus ebrejus, kas bija ieslodzīti nāves nometnē,» teikts centra izdotajā paziņojumā.

91 gada vecumā sestdien miris Džons Demjaņuks, kuram kā bijušajam nacistu koncentrācijas nometnes apsargam pagājušajā gadā tika piespriests piecu gadu cietumsods.

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu par līdzdalību 28 000 cilvēku slepkavībās, atzīstot, ka viņš savulaik sešus mēnešus strādājis par Sobiboras nāves nometnes apsargu.

Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance. Pamatojot viņa atbrīvošanu, tiesa norādīja, ka Demjaņuks vairs nerada draudus sabiedrībai un visdrīzāk nespēs aizbēgt no Vācijas, jo viņam kopš ASV pilsonības atņemšanas nav nevienas valstspiederības.

Tiesa nosprieda, ka viņa vainas atzīšanai pietiek ar faktu, ka Demjaņuks esot strādājis koncentrācijas nometnē, lai gan viņa tieša līdzdalība konkrētās slepkavībās nav pierādīta.

Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu «mednieks», pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un ka tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.

«Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs,» intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, «var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu», atzina nacistu mednieks.

Demjaņuks bija pirmais ārvalstnieks, kas Vācijā tika tiesāts par nacistu kara noziegumiem, un viņa advokāts savu klientu prāvas laikā nosauca par «Vācijas tieslietu sistēmas upuri».

Pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados viņš jau bija pavadījis astoņus gadus Izraēlas cietumā, piecus no tiem - gaidot nāvessoda izpildi.

Demjaņukam 1981.gadā tika atņemta ASV pilsonība un viņš tika izdots Izraēlai, kur 1988.gadā viņam tika piespriests nāvessods, balstoties uz aculiecinieku liecībām, ka viņš bijis apsargs ar iesauku «Ivans Bargais» Treblinkas nāves nometnē.

Taču Izraēlas Augstākā tiesa 1993.gadā atcēla viņam piespriesto nāvessodu, jo pēc Padomju Savienības izjukšanas atklātībā nonāca arhīva dokumenti, kas liecināja, ka kāds cits cilvēks - Ivans Marčenko -, iespējams, bija sadistiskais apsargs Treblinkā.

1998.gadā ASV tika atjaunota Demjaņuka pilsonība, taču Tieslietu ministrija no jauna izvirzīja viņam apsūdzības, apgalvojot, ka viņš strādājis pie nacistiem par apsargu Sobiboras, Maidanekas un Flosenburgas koncentrācijas nometnēs.

2002.gadā viņam no jauna tika atņemta ASV pilsonība, jo dokumentāli pierādījumi, ieskaitot apdilušu Vācijas identitātes karti ar Demjaņuka fotogrāfiju un parakstu, pārliecināja tiesnesi, ka apsūdzētais ir bijis apsargs nacistu nometnēs.

Demjaņuks, 1952.gadā ierodoties ASV, apgalvoja, ka viņš tika iesaukts padomju armijā un kļuva par vāciešu kara gūstekni. Viņš noliedza, ka būtu sadarbojies ar nacistiem.

Izraēlas Diasporas un informācijas ministrs Juli Edelsteins ministru kabineta sēdē Jeruzalemē svētdien norādīja, ka Demjaņuka īstā loma holokaustā ir «vēsturnieku strīds».

«Holokaustu pārdzīvošajiem, ebrejiem un visiem normālajiem pasaules iedzīvotājiem ir skaidrs - pēc Demjaņuka nāves uz šīs pasaules ir par vienu nacistu noziedznieku mazāk».

apollo.lv