Saskana ar 1934.gada
tautas skaitišanas datiem, Latvija dzivoja apmeram 94,000
Ebreju, bet šis skaitlis butiski samazinajas pec Nacistu
iebrukuma valsti 194t.gada junija beigas. Aptuveni 4,000
Ebreju emigreja uz arzemem, pec Latvijas okupešanas
1940.gada junija Padomju vara 1941.gada junija vidu deporteja
5,000 Ebreju, bet apmeram 15,000 izdevas paglabties Padomju
savienibas vidiene pirms Nacistu režima stašanas
speka. Tadejadi aptuveni 70,000 Latvijas Ebreju tika paklauti
Nacistu okupacijai.
Latvijas Ebreju iznicinašana notika cetros posmos:
| 1. |
I94I.gada julija-oktobris |
| 2. |
1941.gada novembris - decembris |
| 3. |
1942.gada janvaris-julijs |
| 4. |
1942.gada augusts- 1944.gadajulijs |
1. Pirmais laika posms: 1941.gada julijs -oktobris
Š
aja laika posma lielaka dala slepkavibu notika lauku pilsetas
un ciematos, kuros Vacu Einsatzgruppen (mobilas slepkavu vienibas),
latvietis Arajs Kommando (Latvijas Drošibas Policijas
vieniba, izveidota no brivpratigajiem, kas rikojas ka izpildišanas
brigade) un vieteja Latvijas policija nogalinaja 30,000 Ebreju.
2. Otrais laika posms: 1941.gada novembris - decembris
Š
aja laika posma SS Brigades firers (Brigadefukrer) Fridrihs
Jekelns (Friedrich Jeckelri) parnema SS un Policijas galvena
vaditaja pienakumus Latvija un likvideja lielako dalu Ebreju,
kas dzivoja trijos lielakajos geto: Riga, Daugavpili un Liepaja.
Lielakas šis masu slepkavibas notika 1941.gada 30.novembri
un 7.decembri, kuru laika Rumbula tika nogalinati 25,000
Latvijas Ebreju no Rigas Geto, un to paveica Vacu SD, Arajs
Kommando, un Latvijas policijas vienibas, tai skaita ari
Rigas municipala policija.
3. Trešais laika posms: 1942.gada janvaris
- julijs
Š
aja laika posma lielaka dala (14,000) no 20,000 Ebrejiem,
kurus deporteja uz Latviju no Reihas (Vacija, Austrija un
Protektorats) tika nogalinati, un lielaka dala slepkavibu
notika Bikernieku meža Rigas pievarte, ka ari citas
vietas Latvijas galvaspilseta.
4. Ceturtais laika posms: 1942.gada augusts- 1944,gada julijs
1943.gada sakuma Latvija dzivi palikuši bija tikai aptuveni
5,000 Ebreju. Vini tika ieslodziti koncentracijas nometnes
Riga, Daugavpili un Liepaja, ka ari nodarbinati vairakas
darba nometnes, no kuram Melaka bija Kaisevalde (Kaisewald). Šaja
laika posma sporadiskas slepkavibas turpinajas.
1944.gada tukstošiem Ebreju sieviešu no Ungarijas
tika atvestas uz Kaisevaidi, ka ari Ebreju grupas no Lodzas
(Lodz), Polija, tadejadi nometne dzivoja gandriz 12,000 Ebreju.
1944.gada julija, kad Padomju armija tuvojas Latvijas robežai,
Nacisti nogalinaja tukstošiem Ebreju ieslodzito, kuri
tika atziti par darbam nederigiem, ka ari tika nogalinati
visi nometne esošie jaunekli, bet parejos iemitniekus
ar vilcieniem un kugiem evakueja uz Stutthofu (Stutthof)
un talak uz Vacijas koncentracijas nometnem, kur ari lielaka
dala gaja boja.
Kopsavilkums
Aprekinats, ka kara laika izdzivoja ne vairak ka 3,000 Latvijas
Ebreju, kas dzivoja Latvija Nacistu okupacijas laika, tai
skaita ari maksimums 1,000 Ebreju, kas izdzivoja pec deportacijas
uz Vaciju 1944.gada un aptuveni 150, kas palika dzivi Latvija
pateicoties taisnigiem vietejiem iedzivotajiem.
No 20,000 Ebrejiem, kas tika deporteti uz Latviju no Reihas
1941.-1942.gada, izdzivoja tikai aptuveni 1,000. Tukstošiem
deporteto Ebreju uz Latviju 1943.gada no Ungarijas un Polijas
ari tika noslepkavoti
|
