Ikvienam, kurš mekle parliecinošus pieradijumus tam, ka ir pareizak nacistiskos kara noziedzniekus tiesat, nevis sodit ar navi bez tiesas sprieduma, tikai jaiepazistas ar notikumiem attieciba uz Herbertu Cukuru pagajuša gada laika Latvija. Bijušais pilots, kurš trisdesmitajos gados ieguva visparnacionalu atzinibu par vina starptautiskajiem lidojumiem vienatne, bet velak — kaunpilnu slavu ka bedigi slavenas Araja komandas komandiera vietnieks, tagad, pateicoties izverstai kampanai, atkal ienemis goda vietu Latvijas varonu Panteona. Normalos apstaklos, ja vinš par saviem noziegumiem butu tiesats, šads meginajums butu lemts neveiksmei, tacu fakts, ka Cukuru bez attieciga tiesas procesa sodija ar navi Mossad, ironiska karta ir atveris vina attaisnošanas centienu Pandoras ladi un šajos centienos ir iesaistijušies ari pazistami latvieši, kuriem vismaz teoretiski vajadzetu but labi informetiem par lietas apstakliem.

Tas, kas pernaja rudeni sakas ka labejo ekstremistu organizeta aplokšnu ar Cukura attelu izdališana, nesen izvertas par plašu izstadi Liepaja ar nosaukumu Herberts Cukurs: nevainibas prezumpcija un filmu, kurai sakotneji bija tads pats nosaukums un kura izcel dokumentus un faktus, kas škietami noliedz Cukura lidzdalibu kara noziegumos. Tiem var pievienot daleji reabilitejošus komentarus no tadiem cienijamiem vesturniekiem ka Andrievs Ezergailis, kuru 17.maija šaja laikraksta citeja sakam, ka neesot pieradijumu, kas nostaditu Cukuru pie bedres Rumbula un jebkura gadijuma nav pieradits, ka vinš bija "visdedzigakais ebreju šavejs Latvija". Kaut ari Latvijas vesturnieki, piemeram, Andrievs Ezergailis un Aivars Stranga, viennozimigi atzist Cukura stavokli Araja komanda, vini škiet noradam, ka gandriz nav nekadu parliecinošu pieradijumu par vina personisko lidzdalibu masveida slepkavibas, radot skaidru iespaidu, ka, kaut ari Cukurs acimredzami nebija nekads Taisnigais Kristietis, nav skaidrs, vai vinš butu notiesats tiesa un diez vai bija pelnijis neželigo likteni Mossad rokas.

Tacu patiesiba ir pavisam citada. Preteji labejo nacionalistu un Cukura gimenes meginajumiem pilniba reabilitet Cukuru un citu latviešu centieniem apšaubit vai mazinat vina individualo vainu, Izraelas arhivos ir plašas liecibas par Cukura personisko lidzdalibu ebreju slepkavošana, kas ir detalizetas un neparprotami pierada apsudzeta vainu. Vel vairak — tajas mineti konkreti gadijumi un tas neaprobežojas ar vina lomu plaša meroga akcijas, kuras 1941.gada 30.novembri un 8.decembri Rigas geto tika iznicinati Latvijas ebreji.

Piemeram, Rigas notikumus pardzivojušais Rafaels Šubs, kurš tika intervets Kanada, teica, ka 1941.gada 2.julija Cukurs jaunaja [ebreju] kapseta sadedzinaja astonus ebrejus un pat min vinu vardus — sinagogas kalpotajs Feldheims, vina sieva un cetri berni, kantors Mincs un vina sieva. Abrams Šapiro, kurš tolaik (1949.gada) dzivoja Minhene, tika ieslodzits Araja komandas galvenaja mitne Valdemara iela 19, kad Cukurs eksproprieja vina gimenes dzivokli. Vinš stastija, ka Cukurs personiski nogalinajis divus ebrejus, no kuriem vienu sauca Laitmans un kurš nebija pec paveles nostajies ierinda. Vinš ari bijis liecinieks tam, ka Cukurs un citi vecakie latviešu virsnieki seksuali uzmacas kadai jaunai ebreju meitenei un spidzina vinu, kamer vinš pec Cukura paveles speleja klavieres dzivokli, ko Cukurs bija atnemis Šapiro gimenei.

Varbut visapsudzošakos pieradijumus sniedzis Makss Tukaciers, kurš 1948.gada 23.septembri Minhene liecinaja Atbrivoto ebreju centralas komitejas juridiskajam departamentam Vacija. Tukaciers bija to ebreju vidu, kurus aresteja "Cukura viri" (Araja komanda) un nogadaja Valdemara iela 19. Tur vinu personiski piekava Cukurs, izsita vinam gandriz visus priekšejos zobus un vinš redzeja, ka daudzi ebreji tika spidzinati un pec tam pec Cukura paveles nošauti. 1941.gada 15 julija vinš personiski redzeja, ka Cukurs pavel gados vecakam bardainam ebrejam izvarot divdesmit gadus vecu ebrejieti ieslodzito un latviešu policistu priekša, un, kad vinš to nespeja izdarit, piespieda vinu vairakkart skupstit visu kailas meitenes kermeni. Tos ieslodzitos, kuri nespeja verot šo derdzigo ainu, Cukurs piekava ar pistoles spalu, kadus 10—15 no viniem lidz navei, ari dažas sievietes. Tukaciers ari liecinaja par Cukura aktivo lomu plašajas 30.novembra un 8.decembra akcijas, noradot, ka vinš piekava un nošava viriešus, sievietes un bernus, kuri nespeja tikt lidzi citiem gajiena [uz Rumbulu].

Papildu liecinieki apstiprinaja Cukura slepkavniecisko lomu Latvijas ebreju likvidešana Rigas geto. Piemeram, Izaks Krams stastija, ka vinš personiski redzejis Cukuru nošaujam kadu gados vecaku ebrejieti, kuras meitai netika atlauts iekapt vilciena, kas 8.decembri veda vecos ebrejus uz Rumbulu, ka ari kadu mazu bernu, kas raudaja, jo nevareja atrast mati.

Šis liecibas skaidri parada, ka nevar but nekadu šaubu par to, ka Herberts Cukurs bija viens no vadošajiem dalibniekiem Rigas ebreju likvidešana, kas personiski slepkavoja viriešus, sievietes un bernus. Tapec ir skaidrs, ka gadijuma, ja vinš butu tiesats sapratiga termina pec kara beigam, vinš neapšaubami butu atzits par vainigu. Tacu dažadu politisku un juridisku iemeslu del tas tomer nebija noticis ari divdesmit gadus pec Otra pasaules kara. Škita, ka tas nekad nenotiks, un tas pamudinaja Mossad vinu sodit ar navi. Domaju, ka nekad nebutu sakta pašreizeja kampana vina vainas mazinašanai, ja vinš butu bijis tiesats, jo vina aktiva lidzdaliba ebreju masveida slepkavošana butu visiem zinama un neviens sevi cienošs cilveks nemeginatu vinu attaisnot. Cukuram tika aiztaupits apkaunojums, ko butu radijusi prava un vinu sodija bez tiesas sprieduma. Tiem, kuri to izdarija, pat sapnos nevareja radities, ka vina sodišana ar navi velak klus par katalizatoru un attaisnojumu meginajumiem atjaunot vinam varona statusu Latvija un noliegt vina milzigo vainu.

Diena, 2005. gada 8. junijs